1798. gada martā Jelgavā ieradās Francijas karalis – trimdinieks Luijs XVIII. Lai gan ar finansēm nepārtraukti bija grūtības, kopā ar viņu Jelgavas pilī uzturējās vēl 49 karaļa pavadoņi.
1798. gada martā Jelgavā ieradās Francijas karalis – trimdinieks Luijs XVIII. Lai gan ar finansēm nepārtraukti bija grūtības, kopā ar viņu Jelgavas pilī uzturējās vēl 49 karaļa pavadoņi. Viens no viņiem bija mācītājs Henrijs Esekss Edžvērts de Firmons
(Henry Essex Edgeworth – Abbe de Firmont).
Luija XVI biktstēvs
Edžvērts de Firmons dzimis 1745. gadā īru ģimenē, četru gadu vecumā kopā ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi Francijā, Tulūzā. Ieguvis teoloģisko izglītību, kļuvis par Luija XVI biktstēvu.
Tieši viņš bija tas, kurš 1793. gada 21. janvārī stāvēja uz ešafota blakus Luijam XVI, kad tam tika nocirsta galva, un īsi pirms karaļa nāves izsaucās: «Dodies uz debesīm, Svētā Luija dēls!»
Viscaur garīdznieks
De Firmonam bija askētiska seja un taisns stāvs. Nekāda pārģērbšanās nespēja noslēpt viņa patieso būtību garīdznieks.
Kad visā Eiropā valdīja jukas, mācītājs bija stiprs. Pie viņa ikviens varēja meklēt palīdzību.
Viņā valdīja apbrīnojama drosme un nesavtīgums ja reiz bija nolēmis saistīt savu dzīvi ar Burbonu dinastiju, tad to pildīja godam, neprasot nekādu atlīdzību par ieguldīto laiku un darbu.
Karaļmaiņa
Pēc Luija XVI nāves arī viņš kā Burbonu atbalstītājs tika vajāts. Tomēr tas nespēja nomākt viņa ticību šai dinastijai. Uzmeklējis giljotinētā valdnieka brāli Luiju XVIII, de Firmons kļuva par viņa kapelānu.
Tā kā karalis vairs nevarēja droši uzturēties Francijā, vajadzēja klejot pa citām Eiropas valstīm. Kopā ar savu kungu garīdzniekam bija lemts ceļot caur veselu virkni valstu, taču neviena no tām nevēlējās uzņemt Luiju XVIII, lai nedotu iemeslu attiecību saasināšanai ar Franciju. Klejošana ilga vairākus gadus, līdz Krievijas cars Pāvils I laipni piedāvāja Luijam XVIII patvērumu Jelgavā agrākajā Bīronu pilī.
Pirmā ierašanās Jelgavā
Jelgavā Luijs XVIII kopā ar galminiekiem ieradās 1798. gada 18. martā. Sagaidīšana bija pārsteidzoši silta. Nekronētais karalis patiešām varēja justies kā valdnieks, kas pārvalda ne tikai Franciju. Jelgavā ieradās arī dažādi Francijas augstmaņi, karavadoņi, garīdznieki un ministri.
Brāļubērnu kāzas
1799. gada 10. jūnijā Jelgavas pils zālē Luijs XVIII saprecināja savu brāļu bērnus: giljotinētā karaļa Luija XVI meitu Mariju Terēzi Šarloti ar otra brāļa dēlu Angulēmas hercogu Kārli Filipu.
Laulību ceremoniju vadīja kardināls Monmarsī, bet svētrunu teica Luija XVIII biktstēvs de Firmons. Par garīdznieku maiņu klusībā priecājās visi, jo Monmarsī brīžiem runu teica nepārliecinoši un garlaicīgi, turpretī Edžvērts, kā uzticības persona, bija viegli saprotams un saistošs.
Izraidīšana un atgriešanās
1801. gadā Luijam XVIII kopā ar visiem pavadoņiem bija jāatstāj Jelgava. Krievijas cars Pāvils I viņu izraidīja.
22. janvārī kamanas izslīdēja no Jelgavas pils pagalma. Caur Kurzemi nekronētais karalis nokļuva Lietuvā, pēc tam apmetās uz dzīvi pie Varšavas. Padzīvojis kādu laiku Polijā, Luijs XVIII gribēja doties uz Stokholmu Zviedrijā, taču netika tālāk par Jelgavu.
Atkal apmeties uz dzīvi Jelgavas pilī, viņš nodzīvoja šeit vairākus gadus. 1805. gada aprīlī viņam pievienojās arī uzticīgais Dieva kalps Edžvērts de Firmons.
Nāves varā
Taču veiksme vairs nebija viņu sabiedrotā. 1807. gadā Henrijs Esekss Edžvērts de Firmons, aprūpējot ievainotos no Vācijas atvestos franču kareivjus , saslima un 22. maijā mira. Viņu apbedīja Jelgavas katoļu kapsētā.
Arī Luijs XVIII drīz vien bija spiests atstāt Jelgavu uz visiem laikiem.
Pašupurēšanās
Šis garīdznieks un balsts vājajiem patiešām ir apbrīnas vērts. Nesavtīgs, visu mūžu uzticīgi pavadījis kopā ar ievērojamākajiem Francijas karaļiem, negaidot nekādu atlīdzību. Par viņa vēlēšanos palīdzēt liecina tas, ar kādu atdevi karaļa kapelāns rūpējās par kareivjiem Jelgavas pils lazaretē. Pats saviem spēkiem meklējis līdzekļus slimo kopšanai, aprūpējis tos, panācis, ka bijusī Kurzemes un Zemgales hercogiene Jelgavā nodibina privātu slimnīcu.
Veltījums aizgājējam
Kā atalgojums viņam tika uzcelta kapliča ar marmora plāksni, kurā iegravēti Luija XVIII vārdi latīņu valodā.
«Šeit atdusas ļoti slavens vīrs Henrijs Esekss Edžvērts de Firmons, svētās Dieva baznīcas mācītājs, Parīzes bīskapijas ģenerālvikārs utt., kas, sekodams mūsu pestītājam, bija neredzīgajiem gaisma, ubagiem tēvs, noskumušajiem atspirdzinājums. Viņš Luiju XVI, kas no saviem pavadoņiem bija notiesāts uz nāvi, norādīdams uz stipru cietēju rindām, stiprināja pēdējā cīņā.
Caur brīnišķīgu Dieva apsardzību izglābās no karaļa slepkavotājiem un tad, kad Luijs XVIII atsauca viņu pie sevis, bija ar mieru visur tiem palīdzēt, un desmit gados viņš bija viņiem, viņa dzimtai un uzticīgajiem pavadoņiem kā tikumības priekšstāvis un kā atbalsts bēdās.
Visādās un dažādās pasaules malās laika nelaimju novārdzināts, Tam, kuru vienu cienīja, arvien līdzi ceļoja, labus darbus darīdams.
Pēdīgi padarījis daudzus ievērojamus darbus, mira 1807. gada 22. maijā. Kā cienīgi nopelnījušam veltī Luijs XVIII.»
Cilvēciskā ētika
Nav vairs cilvēka, nav kapa un nav arī 1857. gadā Henrika de Čamborda uzbūvētās kapličas ar marmora plāksni. Laikam ejot, viss sairst. Arī leģenda par šo izcilo cilvēku palikusi tikai dažu grāmatu lappusēs.
Padomju vara nav saudzējusi neko kādreizējo kapu vietā tika izveidots stacijas parks un taciņas, kuras ik dienas šķērso daudzi jelgavnieki un tās viesi. Piecdesmito gadu sākumā tika nojaukta ķieģeļu kapliča.
Kur gan palikusi marmora plāksne? Savulaik, ceļot kinoteātri «Zemgale», minēto kapu plāksnes tika liktas pakāpienu vietā. Kas zina, varbūt dodoties skatīties savu mīļāko filmu, ieminam dziļāk zemē šo vērtīgo vēsturisko plāksni? Tieši tāpat kā pagātni.
