Tieši pēc šāda Krimināllikuma panta vajadzētu noteikt sodus visiem krāsainā metāla zagļiem, kas apzog ārējās sistēmas elektroietaises, atstājot tās sabojātas un tādējādi radot iespēju tām netraucēti piekļūt.
Tieši pēc šāda Krimināllikuma panta vajadzētu noteikt sodus visiem krāsainā metāla zagļiem, kas apzog ārējās sistēmas elektroietaises, atstājot tās sabojātas un tādējādi radot iespēju tām netraucēti piekļūt.
Diemžēl arvien biežāk Valsts apdegumu centra un Bērnu klīniskās slimnīcas ārstiem, kā arī «Latvenergo» darbiniekiem iznāk saskarties ar gadījumiem, kad cilvēki, tostarp arī bērni, smagi cieš no elektroietaisēm, kas sabojātas zagļu darbības rezultātā, vai pat mirst pēc saskarsmes ar tām. Reizēm cieš arī paši garnadži, kas tomēr neizrādās tik lieli speciālisti, kā paši iedomājušies. To nevar teikt par tiem bērniem, kas, iegājuši vaļējā transformatoru punktā, ārā vairs paši neiznāk. Bieži vien pat ārsta palīdzība vairs nav vajadzīga, jo elektrotraumu rezultātā gūtie apdegumi daudzos gadījumos ir nāvējoši vai arī padara cilvēku par invalīdu. Nozogot dažus kilogramus krāsainā metāla, faktiski tiek izdarīta slepkavība. Slepkavība mantkārīgos nolūkos, jo negribas ticēt, ka zagļi nav dzirdējuši par pašu paveiktajām ļaunprātībām un sekām, ko tās rada nejaušiem cilvēkiem.
Taču, kamēr krāsaino metālu zādzībām vēl nav pielikts punkts, pašiem cilvēkiem jādomā par savu drošību un pasargāšanos no elektrotraumām. Diemžēl pēdējā laika notikumi, kad nopietnas elektrotraumas guva vairāki bērni, pierāda, ka sabiedrība tomēr nav līdz galam informēta, kā jārīkojas, lai pasargātu sevi.
Izglītot mūs cenšas «Latvenergo» – sākoties skolu vasaras brīvlaikam, uzņēmums ir izstrādājis īpašu bērnu izglītošanas programmu, kuras laikā ar plakātu, videoklipu, konkursu un izskaidrojošu pasākumu palīdzību informē bērnus un vecākus, kā jārīkojas dažādās situācijās, lai negūtu elektrotraumas. Skolās tika demonstrēta dokumentālā videofilma «Tas varēja nenotikt», kurā par elektrības bīstamību stāsta bērni, kas paši guvuši elektrotraumas. Zināmā mērā filmu var uzskatīt par šoka terapiju, kas liek aizdomāties, ka elektrība var kļūt ļoti bīstama. Gribētos cerēt, ka šīs «Latvenergo» aktivitātes ļaus pasargāt bērnus no traumām, diemžēl īstas pārliecības par to nav. Ar izglītošanas darbu vien nepietiks, lai briesmas padarītu minimālas, – kamēr netiks iznīdētas krāsaino metālu zādzības, tikmēr ik pa brīdim mums droši vien iznāks saskarties ar smagām elektrotraumām.
Nav pamata apgalvot, ka cīņa ar metālu zagļiem būtu tikai «Latvenergo» problēma. Tā varētu domāt, ja zādzības izraisītu tikai sīkas neērtības vien. Taču, kas notiks, ja pēkšņi elektrības vadi tiks nozagti Dzemdību namam vai arī kādas sirds operācijas laikā pacients nomirs pēkšņa elektrības trūkuma dēļ, jo garnadži būs «aptīrījuši» kādu transformatoru? Tā ir visas sabiedrības un valsts problēma, tādēļ tās risināšanai nepieciešams daudz lielāks valstisks atbalsts.
«Latvenergo» vadība jau vairākas reizes ir vērsusies pie amatpersonām ar lūgumu iespējami ātrāk pārskatīt likumdošanu, kas atļauj pieņemt krāsaino metālu no fiziskām personām, un to grozīt, jo šī atļauja ir vistiešākajā veidā saistīta ar zādzībām no elektroietaisēm un to traģiskajiem rezultātiem. Pašlaik diemžēl nav izdevies rast dzirdīgas ausis.
