Aizvadītā sezona nebija labvēlīga dārzeņu audzētājiem, ražas ir mazas, tādēļ arī cēlušās cenas. Īpaši liels cenu kāpums vērojams kartupeļiem, jo tiem augšanas apstākļi bija ļoti smagi, atzīst “Ziņu” aptaujātie dārzeņu audzētāji.
Daudzos dārzos ražas zemas
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils norāda, ka cenas šoruden ir lielākas dažādu objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ, jo dārzkopībā šis nav labākais gads.
Veiksmīgs tas nav bijis kāpostiem un sulīgajiem dārzeņiem, kas cieta ilgstošā sausuma un kaitēkļu dēļ. Tas gan vairāk skāra Kurzemi un Zemgali, kamēr Austrumlatvijā veldze turējās ilgāk.
Speciālists stāsta, ka šogad ir mazāka kartupeļu raža. Sakņaugiem nosacīti laba, lai gan arī agros sējumus ietekmēja aukstums. Kritiski zemās gaisa temperatūras iespaidoja arī herbicīdu lietošanu. Tāpat sakņaugiem nācās piedzīvot karstuma lēcienu un kaitēkļu uzbrukumu.
Sīpoliem raža samazinājusies apjoma ziņā, lai gan nobriešanas laiks bija labs – sauss un saulains –, galviņas ir mazākas. Ķiplokiem labākajos laukos šogad raža tāda pati, kā ierasts. Tomēr intensīvas augšanas periods tiem iestājās vēlāk, jo bija ļoti vēss un sauss. Bez laistīšanas labus ķiplokus šogad izaudzēt bija grūti. Nobriešana bija laba, bet galviņu svars ir mazāks, saka M.Narvils.
“Ļoti bēdīgi šogad ir ar zaļumu kultūrām – dillēm un salātiem. Bez laistīšanas nebija iespējams iegūt kvalitatīvu ražu. Lapu pētersīļiem, selerijām un kātu selerijām šis bija ļoti nelabvēlīgs gads. Agrie puravi arī slikti padevušies, bet rudens un ziemas šķirnēm raža būs tuvu optimālajai, jo mitruma apstākļi uzlabojās. Lapu kāposti gan pēc kaitēkļu uzbrukuma tādi pabēdīgi. Tiem, kas pēc Jāņiem pamanījās iesēt, vēl ir cerības, bet tad nāca tauriņu un laputu uzbrukumi. Līdzīgi ir arī ar redīsveidīgajiem. Uz baltajiem redīsiem jeb daikoniem vēl var cerēt, ja tie tika nosegti, lai kāpostu muša nenoēd,” turpina speciālists.
Viņš prognozē, ka vēlie burkāni vēl varētu būt labi, bet agrajiem sējumiem tikai atsevišķos gaidāma laba raža. Cūku pupām, arī krūmu pupiņām šogad mazas pākstis, jo bija problēmas ar sākotnējo mitrumu un sadīgšanu. Šis tiešām nav dārzeņu gads.
Aug pieprasījums un cenas
Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja un vadošā pētniece Ingūna Gulbe “Ziņām” skaidro, ka salīdzinoši ilgu laiku dārzeņiem Latvijā bija zemas cenas.
“Pagājušajā rudenī cenas bija zemas, jo saistībā ar Covid-19 daudz kas nenotika, piemēram, nestrādāja programma “Skolas dārzeņi”. Šogad tā vairs nav, jo visa Eiropa atkopjas no Covid-19 un pieprasījums ir audzis. Ar piedāvājumu gan ir tā, kā ir, jo dārzeņu un augļu ražu ietekmēja laikapstākļi – pavasaris visur bija auksts, pēc tam vasara – karsta. Cenas kāpj gan lielā pieprasījuma, gan laikapstākļu dēļ, jo daudz kas neizauga tā, kā plānots,” saka I.Gulbe.
Šogad gan Eiropā ābolu ir vairāk nekā iepriekš, taču ne Latvijā, kur pavasarī bija auksts, vējains un apputeksnētāji nelidoja. Savukārt kartupeļiem cenu pieaugums ir būtisks. “Pagājušonedēļ, būdama Igaunijā, kādā veikalu ķēdē ievēroju pat kādu neraksturīgu cenu attiecību – tur burkāni bija dārgāki par kartupeļiem. Burkāni maksāja 55, kartupeļi – 50 centus kilogramā,” novērojumos dalās I.Gulbe.
Jelgavas tirgū cenas augstākas
Artūrs, Vircavas pagasta “Sterliņu” saimnieks, stāsta, ka kartupeļu raža bija par trešdaļu zemāka nekā citus gadus saimniecībai gan to kompensē bumbuļu cenas pieaugums, līdz ar to saimnieki ir pat ieguvēji. Zemāka arī sīpolu raža, tie ir mazāki izmēros.
“Mums ir pastāvīgi klienti, kuri pērk katru gadu, tiem dodam atlaidi. Viņi mums ir uzticīgi gadiem, jo jau māte un tēvs nodarbojās ar dārzeņiem, mēs ar sievu tagad to turpinām. Kartupeļu nav daudz, tāpēc domājam, ka decembrī jau beigsim tirgot. Nebūs tik lieli uzglabāšanas izdevumi, arī paši ātrāk varēsim sākt atpūsties.
Šogad vairāk pērk burkānus, līdz ar to arī cena nedaudz augstāka. Ir labs ābolu gads. Kad klientiem prasām, ko ar burkāniem darīs, saka – spiedīs sulu. Arī ķirbjus pērk sulām.
Mēs audzējam arī zaļumus – dilles, pētersīļus, kindzu. Pirmais sējums maijā, jūnija sākumā bija ļoti labs. Pēc tam 45 dienas valdīja sausums – nekas neauga. Trīs sējumi vispār neizdīga. Pēc tam atkal pēdējās dilles bija ļoti labas, bet uznāca aukstums, un atkal viss beidzās.”
Nadīna, ko “Ziņas” sastapa Jelgavas tirgū, tirgojot pašas audzētos dārzeņus, atzīst, ka tik zema kartupeļu raža nav piedzīvota. “Bija grūti – vēls pavasaris, un agri iestājās rudens. Bija karsts, un tas nebūtu slikti, ja nebūtu tik ļoti sauss. Līdz ar to raža zema, cenas augstas. Nav jau, ko tirgot, tāpēc tādas cenas nekad kartupeļiem nav bijis. Agro kartupeļu vispār nebija, kā zirnīši. Iestādījām vairāk, nekā norakām. Pašai nebija, ko parakt ēšanai, pat pusspaini nevarēju dabūt. Tad var iedomāties, kādas šogad ražas. Viens divi kartupelīši zem cera.”
Svetlana no Līvbērzes arī atzīst, ka šogad ievākta labi ja trešā daļa no ierastās kartupeļu ražas. “Divi trīs lielāki kartupeļi, mazie – kādi pieci tur, kur jābūt 10–20 no cera. Tāpēc arī cena augusi – divreiz dārgāki kartupeļi palikuši. Pagājušajā gadā bija 40 centi, tagad – 80 centi par kilogramu. Mazliet arī saknēm cena lielāka – selerijām, rutkiem. Bet pircēji jau saprot, ka neko tur nevar darīt. Tie, kuriem mazdārziņi, saprot, ka ražas nebija. Ir jau, kas sūdzas, ka cenas lielas, bet nevar teikt, ka ļoti neapmierināti. Un pērk tāpat, kurš jau ēd kartupeļus, tas ēd, un nevar teikt, ka tagad kartupeļus ēd mazāk.”
