Tā jau cilvēka daba iekārtota, ka populārākie atdarināšanai ir nevis labie, bet gan nelāgie ieradumi. Jo īpaši nepieņemami, ka šādu piemēru demonstrē sabiedrībā pazīstami cilvēki.
Tā jau cilvēka daba iekārtota, ka populārākie atdarināšanai ir nevis labie, bet gan nelāgie ieradumi. Jo īpaši nepieņemami, ka šādu piemēru demonstrē sabiedrībā pazīstami cilvēki. Tas attiecināms arī uz politiķiem. Dažreiz viņiem sava eksluzivitāte “sakāpj galvā” tiktāl, ka sāk šķist – būs iespējams kā tādiem “jupiteriem” vien pa debesīm dzīvot un uz grēcīgās zemes nenolaisties. Minētais tikpat labi attiecas arī uz politiķu radiniekiem, kuriem izredzētības indeve ir tikpat bieža parādība.
Februāra sākumā Saeimas deputāta Dzintara Jaundžeikera dēls rīta agrumā tika pieķerts narkotiku reibumā vizināmies pa ielām. Protams, no deputāta un viņa dēla puses tas uzreiz tika parādīts kā mistisko ļaundaru centieni “iegriezt” deputātam, bet atvase šajā gadījumā izvēlēta kā atriebības objekts. Tika iesniegtas sūdzības gan par Ceļu policijas, gan asins analīžu veicēju pārkāpumiem un nekompetenci. Kad pārbaudes apstiprināja – viss veikts atbilstoši likumdošanai –, sekoja parastais un labi pārbaudītais tiesu novilcināšanas process. Līdz beidzot izdevās saorganizēt, lai apsūdzētais un viņa aizstāvis ierastos uz tiesu. Tiesa Jaundžeikaru jaunāko atzina par vainīgu automašīnas vadīšanā narkotisko vielu ietekmē un piesprieda viņam 11 diennakšu administratīvo arestu un 500 latu naudas sodu. Likās, taisnībai tomēr kādreiz jāuzvar. Spriedums gan pārsūdzēts augstākajā tiesu instancē.
Minētais ir nelāgs piemērs un paraugs citiem, kam negribas atbildēt par saviem grēku darbiem. Izrādās, pēc tam, kad Pēteris Jaundžeikars apstrīdējis Narkoloģijas valsts aģentūras laboratorijas atzinumu par narkotisko vielu klātbūtni viņa asinīs, Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijā ar līdzīgiem iesniegumiem vērsušies daudzi par braukšanu reibumā aizturētie autovadītāji. Iepriekš minētais vēlreiz parāda, cik uzmanīgam savā rīcībā jābūt politiķim, jo viņa piemērs ir pārāk lipīgs. Starp citu, arī Pētera klajā ņirgāšanās par piespriesto sodu (kas paredz arī autovadītāja apliecības lietošanas aizliegumu uz diviem gadiem), uzreiz pēc notiesājošā sprieduma sēžoties pie auto stūres, neliecina, ka viņš būtu guvis kādu mācību.
