Patīkami, ka arī reģionālā prese laiku pa laikam tiek aicināta tikties ar valsts pirmajām personām.
Patīkami, ka arī reģionālā prese laiku pa laikam tiek aicināta tikties ar valsts pirmajām personām. Šoreiz aicināja Ministru prezidents Aigars Kalvītis. Šādu praksi regulāri tikties ar ārpus Rīgas strādājošajiem žurnālistiem sāka jau laikā, kad premjerministrs bija Andris Bērziņš. Kā jau ierasts, bija patīkami dzirdēt, ka valdība premjera vadībā čakli jo čakli strādājusi, lai tauta būtu laimīga un apmierināta ar dzīvi. Vai laimīga un apmierināta?
Vakar “Ziņas” rakstīja, ka Pašvaldību lietu un reģionālās attīstības ministrijas dzīlēs tapis interesants dokuments. Pareizāk sakot, grozījumi likumā par valsts un pašvaldību dzīvokļu privatizāciju. Protams, žurnālisti nevarēja apiet šos grozījumus, kas paredz iespēju, ka neprivatizēto dzīvokļu īrnieki kādu rītu varētu pamosties pārdoti tam, kurš būs nopircis viņu dzīvokli izsolē. Protams, īrnieks pats arī varētu par naudu iegādāties savu mitekli. Bet par tirgus cenu. Tā kā likuma grozījumus sagatavojusī ministrija atrodas tās pašas Tautas partijas pārziņā, kuras biedrs ir arī A.Kalvītis, bija interesanti uzzināt, kāds ir viņa viedoklis par likumprojektu.
Ministru prezidents priekšlikumu neprivatizētos dzīvokļus pārdot izsolēs nosauca par “pilnīgi nereālu”, tas netikšot īstenots. Izrādās, šādas iespējas valdībā nav pat diskutētas un šis priekšlikums tapis vienīgi pēc ierēdņu iniciatīvas. Zinot, ka vairumā gadījumu ierēdņi ministrijās ar pašiniciatīvu reti kad nodarbojas, rodas pamatotas aizdomas, ka likumprojekts tapis valdības koalīcijā vai partijā, kur notikušas diskusijas par to, kā pabeigt privatizāciju valstī. Atliek vien kārtējo reizi nopūsties, ka tapis brāķis, kas lieki satraucis cilvēku prātus. Turklāt arī pašvaldības bija satrauktas, ka valsts kārtējo reizi galvassāpes nogrūž uz viņu pleciem.
Nākamais, par ko runāja premjerministrs, bija šā gada budžeta grozījumi un nākamā gada budžeta projekta sagatavošana. Par grozījumiem dzirdēts daudz. A.Kalvītis uzsvēra, ka, sadalot naudu pašvaldībām, neesot ņemta vērā pašvaldību vadītāju piederība vienai vai otrai partijai. Visiem ticis pēc nepieciešamības un vajadzības. Taču, zinot, ka līdz šim vairāk vai mazāk dalīts “pēc deguniem”, sacītajam ir grūti noticēt. Turklāt Ministru prezidents jau tagad prognozē, ka 2006. gada valsts budžeta izstrādāšanas un pieņemšanas process būšot ļoti sarežģīts, jo kompromisus vajadzēs rast gandrīz visās nozarēs. Kalvītis atzina, ka patlaban budžeta sabalansēšanai “pietrūkst” ap 150 miljonu latu. Pieprasījumi pēc naudas birstot kā no pārpilnības raga. Tāpēc valdība lems par iespējamu nākamā gada nodokļu ieņēmumu prognožu palielināšanu, kā arī pārskatīs ministriju plānotos tēriņus. Izrādās, jau tagad budžeta “bāzes” izdevumi esot tik lieli, ka budžeta deficīts sasniedz trīs procentus plānotā pusotra procenta vietā no iekšzemes kopprodukta. Un tas nav pieļaujams.
Runājot par nākamā gada budžetu, vietā būtu atcerēties pagājušo gadu, kad tieši 2005. gada valsts budžets bija tas “akmens”, kas “paklupināja” Induļa Emša valdību. Pikantāku viņa valdības krišanu padara tas, ka tieši Kalvīša kungs un viņa pārstāvētā Tautas partija bija cinītis, kas gāza Emša vadīto mazākuma valdību. Turklāt tad, kad premjers atradās vizītē ārvalstīs. Atgādināsim vien, ka tieši Tautas partiju pārstāvošais finanšu ministrs Oskars Spurdziņš arī toreiz bija “sliktā” budžeta galvenais pārraugs. Ņemot to visu vērā, kā arī to, ka pārējie koalīcijas partneri (īpaši Latvijas Pirmā partija) nav nekādi jēriņi ar pīpi uz jumta pirmo reizi, gluži ticami, ka rudenī četru partiju sastādītā valdības laiva var pamatīgi sašūpoties. Galu galā nākamgad rudenī būs Saeimas vēlēšanas, un katrai partijai vēlētāju acīs jātop pievilcīgai. Valsts budžets tam ir ļoti pateicīgs materiāls.
