Cienījamie jelgavnieki! Es gribu atbildēt uz daudzajiem rakstiem avīzē pēdējos divos mēnešos, kā arī uz jautājumiem, ko Saeimas deputātam Kasparam Riekstiņam uzdeva 41 jelgavnieks.
Cienījamie jelgavnieki! Es gribu atbildēt uz daudzajiem rakstiem avīzē pēdējos divos mēnešos, kā arī uz jautājumiem, ko Saeimas deputātam Kasparam Riekstiņam uzdeva 41 jelgavnieks.
Kāpēc pilsētas Dome, deputāti, dr. Čāčus, slimokase neatbild uz iedzīvotāju jautājumiem un izvairās izteikt savu viedokli ar preses starpniecību? Kāpēc tāda noslēpumainība?
Par sevi varu teikt, ka man nav noslēpumu, jo rakstā «Ko darīsim ar Jelgavas slimnīcām» 6. novembrī izklāstīju situāciju un lūdzu lasītājiem izteikt savu viedokli, jo slimnīcas ierosinājumu pilsētas un rajona vadība nepieņēma. Netika uzklausītas labklājības ministra Vladimira Makarova un veselības ministra domas, ka Jelgavas un rajona 110000 iedzīvotājiem piecu slimnīcu uzturēšana ir pārāk dārga.
Mēs, jūsu vēlētāji, gribam zināt, vai tiešām ekonomiskā situācija medicīnā ir tik traģiska, ka jālikvidē slimnīcas?
Situācija nav traģiska, taču ir tuvu tam. Naudas trūkuma dēļ Jelgavas slimnīca neatsaka nevienam ārstēšanu. Jelgavā vēl neviena slimnīca nav slēgta. Rīgā tā notiek. Kaimiņos Dobelē jau pirms vairākiem gadiem atteicās no vairāku ēku uzturēšanas, un slimnīcas izvietojās kompakti. Jelgavā un rajonā slimokase stacionārai palīdzībai iedala mazāk nekā 50 procentu no veselības naudas līdzekļiem. Citviet valstī dod daudz vairāk.
Palielinoties maksai par komunālajiem pakalpojumiem, medikamentu cenām u.c., Jelgavas slimnīcas uzturēšana divās vietās veido negatīvu bilanci, un gada beigās iztrūkums līdzekļos būs 130000 latu. Tāpēc arī slimnīca nespēj maksāt konkurētspējīgas algas, jauni, spējīgi ārsti un māsas aiziet uz slimnīcām, kur atalgojums ir lielāks, vai citā biznesā. Nevaram arī iegādāties jaunas iekārtas un uzturēt kārtībā jau pašreizējās.
Tautā runā, ka Dzelzceļa (rajona) slimnīca ir nopirkta, un tā tāpēc esot neaizskarama. Ja pilsētā trīs slimnīcas ir par daudz, vai nevarētu slēgt rajona slimnīcu, kurā ir tikai divas nodaļas, un pārcelt tās uz Pārlielupi? Rajona slimnīcā netiek sniegta pilnvērtīga medicīniskā palīdzība nakts stundās un brīvdienās.
Pēc manā rīcībā esošās informācijas rajona slimnīca ir Jelgavas rajona Padomes īpašums. Īpašnieks ar savu īpašumu var rīkoties pēc saviem ieskatiem, tādēļ nepieciešama Jelgavas Domes un rajona Padomes konstruktīva sadarbība slimnīcu darba plānošanā un realizācijā.
Kāpēc jāķeras klāt vecajai slimnīcai, ja līdz šim tā spēja ārstēt kā rajona, tā pilsētas slimniekus?
Ceru, ka lasītāji jau būs sapratuši, ka nelaime ir nepietiekamais finansējums un nemitīgais uzturēšanas izdevumu pieaugums. Turklāt šogad ir samazinājies slimnieku skaits, jo pēdējos gados Jelgavā un rajonā vairāk cilvēku nomirst nekā piedzimst. Daudzi arī aizbrauc no ekonomiski tik depresīvas vietas kā Jelgava un rajons.
Mēģinājums apvienot veco un jauno slimnīcu ir vienīgais veids, kā saglabāt stacionāro ārstniecisko palīdzību pilsētas un rajona iedzīvotājiem, pēc iespējas mazāk aizskarot pilsētas un rajona administrācijas intereses.
Tika piedāvāts rajona slimnīcā atvērt infekciju nodaļu lēmums atkarīgs no rajona Padomes. Vecajā slimnīcā varētu veidot pilsētas sociālās palīdzības centru ar dažādiem dienestiem, tostarp arī spēcīgu ārstnieciski diagnostisku apakšvienību. Par to lēmums jāpieņem pilsētas Domei.
Slimnīca Domei ir iesniegusi divus lēmumu projektus: vai nu piešķirt 120000 latu šā gada naudas iztrūkuma segšanai, vai arī iedalīt 100000 latu Jelgavas slimnīcas pārstrukturēšanai 1999. gadā. Vilcināšanās neizbēgami novedīs slimnīcas līdz maksātnespējai, un ārstnieciskās palīdzības sniegšana tiks pārtraukta.
Jelgavas Domes 23. decembra sēdē pēc deputāta J.Ozoliņa ierosinājuma šis jautājums netika izskatīts…
Novēlu gudras galvas domniekiem un rajona Padomei, labu veselību pilsētas un rajona iedzīvotājiem Jaunajā gadā!
