Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrība kopsapulcē atzīmēja savu trešo pastāvēšanas gadadienu.
Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrība (LKLSSB) kopsapulcē atzīmēja
savu trešo pastāvēšanas gadadienu.
Ik gadu pārskata sapulce tiek rīkota kādā nodaļā. Šoreiz savas organizācijas biedrus no visas Latvijas pieņēma Liepājas nodaļa.
Mājinieki saviem kolēģiem bija noorganizējuši pilsētas apskati. Pārliecinājāmies, ka arī mazāk zināmās Liepājas vēsturiskās vietas ir būtiskas pilsētas attīstībā un izaugsmē.
Ekskursiju sākām ar Hojera kundzes viesnīcas apskati, tajā 1697. gadā bija apmeties Krievijas cars Pēteris I. Ir versija, ka vītolus pie viesnīcas stādījis tieši viņš. Turpat pāri ielai pirms 300 gadiem Ziemeļu kara laikā dzīvojis Zviedrijas karalis Kārlis XII. Viņa laikā ticis uzbūvēts Liepājas kanāls.
Vēsturiskā Kungu iela lepojas ar rātsnamu, kurā tagad atrodas zinātniskā bibliotēka. 17. gadsimtā šajā ielā vienā no lepnākajiem namiem dzīvojis pilsētas galva Šrēders.
Tālāk – Annas baznīca, kuru vācu gotikas stilā konstruējis Berlīnes Arhitektūras institūtā studējušais arhitekts Makss Bečijs. Baznīca lepojas ar slaveno Nikolasa Sefrensa altāri. Ir zināms, ka Annas baznīcā kalpojis arī katoļu baznīcas reformators Mārtiņš Luters.
Zemnieku ielas rajonā atrodas simtgadīgs parks. Kādreiz Liepājā bijis arī cirks. K.Ukstiņa iela nosaukta 19. gadsimtā slavena grāmatu izdevēja vārdā.
Tosmares teritorija saistīta ne vien ar interesantiem faktiem Liepājas vēsturē, bet arī ar unikālu arhitektūru. 1903. gadā celta virsnieku saieta pils, unikāla baroka stila celtne. Viens no redzamākajiem fasādes rotājumiem ir 36 lauvas, kas grezno otrā stāva augšmalu. Pilī atrodas muzejs, kurā redzama ekspozīcija par Pirmā pasaules kara periodu un Latvijas brīvvalsts laiku.
Tosmares teritorijā apskatījām arī arhitekta Kostjakova celto pareizticīgo katedrāli. Okupācijas laikā tajā atradies jūrnieku klubs. «Liepājas metalurgs» tagad tai palīdz atdzimt iepriekšējā krāšņumā. Draudze ir ļoti aktīva un veic lielu kultūrizglītības darbu tuvākās apkārtnes ļaužu vidū.
Pēc ekskursijas kopsapulcē tika apspriests aizvadītajā periodā padarītais. Uzstājās gan nodaļu vadītāji, gan biedrības valdes priekšsēdētājs reimatologs Jānis Arājs, gan Zviedrijas Reimatiķu apvienības priekšsēdētāja vietniece Kerstina Karselinda. Viņa izteica patiesu prieku un gandarījumu par sadarbību un Latvijas KLSSB izaugsmi. Jelgavas nodaļas vadītājs Arturs Apinis deva solījumu darīt visu, lai neapsīktu aizsāktais slimnieku un viņu ģimenes locekļu izglītošanas darbs.
Visiem bija iespēja iepazīties ar metodisko literatūru, uzdot savus jautājumus speciālistam reimatologam. Noslēgumā viesi pateicās par jauko uzņemšanu Liepājas kolēģiem un norunāja tikties pēc gada Vidzemē – Liepas pagastā, kur ar pašvaldības atbalstu slimnieku biedrībā aktīvi darbojas bērni, jaunieši un pieaugušie.
