Nereģistrēta nodarbinātība, darba traumas, nelikumības algā ir tie dzenuļi, kas cilvēkus mudina doties uz Valsts darba inspekciju.
Nereģistrēta nodarbinātība, darba traumas, nelikumības algā ir tie dzenuļi, kas cilvēkus mudina doties uz Valsts darba inspekciju. Tad cilvēki ir uzvilkušies, dusmīgi un meklē taisnību, taču pirms tam bieži vien paši ir līdzvainīgi nelikumību cēloņos.
Viens no cēloņiem ir savu tiesību un atbildības nezināšana. Cits – zināt un nepildīt. Vēl kādam izdevīgums šķiet pietiekams drošības garants, taču šis misters Izdevīgums izrādās ļoti viltīgs un melīgs vīrs, kas dažus noved pat kapā.
Statistika: oficiālā un neoficiālā
Kā “Ziņām” pastāstīja Zemgales Reģionālās valsts darba inspekcijas vadītājs Valdis Dūms, viņus bieži vien meklē tikai tad, kad ir par vēlu. Smagākie jautājumi, protams, ir tie, kad cilvēks darbavietā zaudē dzīvību. Pagājušajā gadā šajā laika periodā reģistrēti 60 nelaimes gadījumu, šogad – 41. No tiem Jelgavā attiecīgi 11 un deviņi. Taču letālu gadījumu šogad ir vairāk. Pērn trīs cilvēki, bet šogad jau seši zaudējuši dzīvību. Taču šie rādītāji neatspoguļo situāciju pilnībā. Statistikā atklājas tikai tie nelaimes gadījumi, kad par tiem darbā sastādīts akts. Ja darba attiecības nav bijušas juridiski noformētas, tiek veikts atzinums par nelaimes gadījumu, bet statistikā to neiekļauj. “Uz atzinuma pamata šogad ir pieci līķi, pērn šajā laikā viens,” atklāj U.Dūms. Pārsvarā tie ir vīrieši darbspējīgā vecumā. Pāršķirstot materiālus, var redzēt daudz nelaikā pabeigtu dzīvju. Cilvēki no darba nepārnāk 29, 39, 37, 55 gadu vecumā.
Pats vainīgs, kas vainīgs?
“Darba inspekcijas uzdevums ir sastādīt aktu, nogādāt materiālus policijā. Policija un prokuratūra tos izvērtē. Tālāk ir trīs varianti: tiek pieņemts lēmums par krimināllietas izbeigšanu, krimināllieta nonāk līdz tiesai vai arī ir atteikums ierosināt krimināllietu (piemēram, ja cilvēks pats vainīgs).
Nebeidzas riņķa dancis
Ir izmeklēšanas, kas ilgst 2,5 gadus. Ja lietu pabīda uz tiesas pusi, attiecīgās amatpersonas atstādina. Jābrīnās, kā var cilvēku dzīvu apbērt akā, bet atzinums: nav noticis noziedzīgs nodarījums. Es tādus nošautu. Atvainojiet, esmu dienējis padomju armijā, tāpēc tik kardināla nostāja. Bet šis riņķa dancis ir nebeidzams. Es nezinu, kas kuram ko maksā. To gan varu teikt – ja inspekcijā kāds ierastos ar aploksnīti par to, lai neviens nerādās, tad simtprocentīgi tur drīzumā “būs jāierodas uz līķiem”.
Latvijā viss notiek “molča”. Palūkojieties, kuri būvnieki piesola lētāko celtniecības cenu. Tie uzvar konkursā, bet darba aizsardzība ir dārga. Ja ir lēts piedāvājums, tad pilnīgi droši, – ir darba aizsardzības likuma pārkāpumi. Bet konkursā firma uzvar.”
Derētu zināt katram
Cilvēki parasti nepārzina Darba aizsardzības likumu, bet vismaz atsevišķi panti būtu jāzina.
Likuma 18. pantā norādīts, kādos gadījumos nodarbinātajam ir tiesības atteikties no darba veikšanas.
Ja darba veikšana rada vai var radīt risku nodarbinātā vai citu personu drošībai un veselībai un šāds risks nav novēršams citādā veidā. Ja lietojamais darba aprīkojums vai darba vieta nav apgādāta ar vajadzīgajām drošības ierīcēm vai nodarbinātā rīcībā nav nodoti nepieciešamie individuālie aizsardzības līdzekļi. Ja attiecīgā darba veikšana saistīta ar tāda darba aprīkojuma lietošanu, kas neatbilst nodarbinātā profesionālajai sagatavotībai vai darba devēja sniegtajai instruktāžai. Ja nav ievēroti Valsts darba inspekcijas brīdinājumi, rīkojumi vai lēmumi par darba aizsardzību attiecīgajā darba vietā.
19. pantā teikts – ja nodarbinātais vienpusēji izbeidz darba tiesiskās attiecības vai civildienesta attiecības sakarā ar to, ka darba devējs neveic visus nepieciešamos darba aizsardzības pasākumus un tiek būtiski apdraudēta nodarbinātā drošība un veselība darbā, un apdraudējuma faktu apliecina Valsts darba inspekcijas atzinums, darba devēja pienākums ir izmaksāt nodarbinātajam atlīdzību, kas nav mazāka par sešu mēnešu vidējo izpeļņu.
Uzticības personu deficīts
Par atteikšanos veikt darbu minēto iemeslu dēļ nodarbinātajam nekavējoties jāpaziņo tiešajam darba vadītājam vai darba aizsardzības speciālistam. Nodarbinātajam un uzticības personai ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā ar iesniegumu.
Diemžēl šajā jomā ar “uzticības personām” ir lieli robi. Vienai no tām vajadzētu būt darba drošības speciālistam darba vietā. Taču parasti šo amatu pilda organizāciju saimnieki.
Otra uzticības persona varētu būt arodbiedrība.
“Kur šodien ir normālas arodbiedrības? Vecajos uzņēmumos vēl no padomju laikiem kaut kas ir, bet jaunajos? Neuzskatu, ka maziem uzņēmumiem vajadzētu katram savu arodbiedrību. Tā neko nepanāks. Nepieciešams apvienoties lielākās arodorganizācijās. Bet vai arodbiedrības pārstāv strādnieku intereses vai arī vairāk rēķinās ar savām, tas ir cits jautājums. Kā bija ar Jelgavas Autobusu parka šoferīšiem? Samusināja un paši krūmos. Atbildīgā nav,” tā domā V.Dūms.
Ideālistisks skatījums
Bet darba aizsardzības speciālisti darbavietās? Viņi taču saņem maizi no tā paša darba devēja. Ko tad cīnīsies?
“Vārda “nevar” attiecībā uz darba aizsardzību nav. Man ir pieredze, ka cilvēks apgūst programmu kursos un pēc tam uztaisa tādu darba vides resursu novērtēšanas plānu, ka citiem acis ieplešas. Vajag tikai strādāt un uzskatīt, ka tas, ko tu dari, ir nopietns darbs.”
Ir rādītāji, kas viegli saskatāmi. Ja, piemēram, kāds zaudē roku, skaidrs, kā rīkoties. Bet viens no kritērijiem ir grūti izmērāms – stress darbavietā.
“Uzņēmuma darba aizsardzības speciālistam arī tas būtu jāizvērtē. Kā skolas saimnieks, kas parasti darba apvienošanas kārtībā ir arī darba drošības speciālists, var izvērtēt pedagogu stresu? Esmu pārliecināts, ka darba aizsardzība nedrīkst būt formāla. Gribu iemest akmeni izglītības pārvalžu un pašvaldību dārziņā. Esam izteikuši priekšlikumu par to, ka būtu lietderīgi izveidot darba aizsardzības nodaļu, kur strādā speciālisti. Šiem cilvēkiem ar katru darbinieku būtu jāpārrunā visi ar darbu saistītie jautājumi, tai skaitā arī mikroklimats, stresa līmenis un citi.”
Neaizmirst darba līgumu
Nepilngadīgo darbs un viņu aizsardzība. Vēl viena joma.
“Nekas daudz neatšķiras. Vienīgi jāievēro saīsināts darba grafiks un nepieciešama vecāku atļauja. Tāpat kā pieaugušajiem vispirms jānoslēdz darba līgums. Lai nebūtu tā, ka “pieņem uz pārbaudes laiku”, paiet trīs nedēļas: paldies, tu mums nederi, un pat nesamaksā. Arī uz pārbaudes laiku slēdz līgumu. Vecākiem jāseko līdzi, kā un kur bērns tiek nodarbināts. Bija gadījums, kad zēnus izmantoja bīstamā darbā, nojaucot kādu objektu. To varēja darīt tikai speciālisti. Bet īpašniekam ir izdevīgi, zēniem arī atlec kāds labums. Labi, ka beidzas labi.”
Pilda “ugunsdzēsēju” funkciju
Valsts darba inspekcijas likuma 3. pantā noteiktas darba inspekcijas funkcijas un uzdevumi.
“Mēs pildām vairāk ugunsdzēsēju funkciju. Tomēr aptuveni 12 procentu darba laika veltām arī preventīvajiem pasākumiem. Ņemot vērā mūsu aprīkojumu – vienu mašīnīti –, darbu veikt nav viegli. Kaut gan uzdevumos nav minēta nelegālā darba apkarošana, mums tomēr ar to jānodarbojas. Tā nu dzenājam arī tos. Bet ko var izdarīt, piemēram, ja tu redzi, ka privātajā celtniecībā iesaistīti aziātiska izskata cilvēki, bet īpašnieks stāsta, ka tie ir viņa radi? Ar šiem jautājumiem mums nemaz nevajadzētu nodarboties. Pietiktu darba, uzraugot, pētot un kontrolējot darba tiesiskās attiecības, izmeklējot bīstamo iekārtu avārijas, darba vietās kontrolējot aprīkojumu, kārtojot juridisko dokumentāciju nelaimes gadījumos un veicot citas ar darba aizsardzību tieši saistītas lietas.”
***
Latvijā izplatītākie nereģistrētās nodarbinātības veidi, pēc institūciju ekspertu viedokļiem, ir šādi:
1) darbs bez līguma;
2) aplokšņu alga;
3) nepilnīga vai nepareiza darba laika uzskaite (neapmaksātas virsstundas, darbs nakts maiņā pielīdzināts darbam dienā);
4) pašnodarbināto ienākumi, honorāri, par kuriem netiek maksāti nodokļi.
