Jelgavas Mākslas skolā kopš 20. aprīļa skatāma gleznotājas Intas Celmiņas darbu izstāde.
Jelgavas Mākslas skolā kopš 20. aprīļa skatāma gleznotājas Intas Celmiņas darbu izstāde. Šī, ja tā drīkst izteikties par mākslu un sievietes veikumu glezniecībā, ir smagsvara izstāde. Jelgavā gaužām reti viesojas, tā sakot, pirmā numura zvaigznes mūsu glezniecībā.
Rīdziniece neaizraujas ar realitātes formām un literāru stāstījumu savā daiļradē. Dabas formu aprises ir tikai vispārinoši iezīmētas, lai ievadītu skatītāju savu emociju pasaulē. Viņas emociju galvenā izteicēja ir krāsa, to kontrasti un harmonija, plaši, koncentrēti otas vēzieni, faktūras.
Katra krāsa, to kārtojums, pretstati un saskaņa uz mums iedarbojas citādi. Tumšie toņi asociējas ar kaut ko dramatisku, pat traģisku, sarkanie uzbudina, dzeltenie un zaļie nomierina. Līdzīgi ir ar līnijām: horizontālās svītras liecina par iekšēju rāmumu, nereti pat par zināmu pasivitāti, augšupvērstās slīpās līnijas vēsta par aktivitāti, darbību, trauksmainību. To varam novērot arīdzan Intas Celmiņas gleznās. Tajās līnijas, formu aprises nekad nav nomierinošas. Iekšēja kaislība valda ikvienā viņas darbā.
Kaut arī I.Celmiņas glezniecība ir ārēji vīrišķīga, taču tēmas – izteikti sievišķīgas. Sieviete, princese, bērns, arī mūzika ir gleznotājas darbu galvenās tēmas. Bieži viņa pievēršas dabas attēlojumam, akcentējot savu emocionālo uztveri, kā to redzam viņas “Mēnesnīcā”. Iezīmējas tikai vispārinoša ainava – varbūt tā ir jūra ar tikko jaušamu laivu, varbūt klajš lauks, pār kuru pelēcīgs uzripojis debesu jumā mēness disks. Viss noslēpumā tīts, tik kopējā noskaņa ir visai dramatiski satraucoša.
Savukārt gleznā “Eiridīke”, kas mums atgādina par sengrieķu kvēlo mīlētāju, kas sava iemīļotā vīra Orfeja dēļ gatava iet uz elli, lai viņu atvestu atpakaļ dzīvē. Gaišo un tumšo toņu kontrasti, sievietes figūras izliektā līnija, mierīgo un detaļām pieblīvēto laukumu pretstati vēsta par sev izvirzītā mērķa smagumu, dzīves traģismu.
Māksliniece tikai ievada savu pārdzīvojumu pasaulē, skatītājam pašam jāsasprindzinās un jāgūst garīgais pārdzīvojums, jābūt atvērtam ceļojumam jūtu zemē.
Vēl tikai jāpiebilst, ka I.Celmiņa šogad svin apaļu jubileju. Jādomā, izstāde Jelgavā ievada jubilejas izstāžu ciklu.
