Aizvadītās sestdienas vārdadienas gaviļnieks Uģis Grundšteins svētku izjūtu rod gan pirms tiem, gan pēc, gan īstajā datumā – 17. novembrī.
Aizvadītās sestdienas vārdadienas gaviļnieks Uģis Grundšteins svētku izjūtu rod gan pirms tiem, gan pēc, gan īstajā datumā – 17. novembrī.
Puisis studē Rīgas Tehniskajā koledžā par elektronisko iekārtu speciālistu. “mani saista šī joma. Jau bērnībā ķimerējos ar visādiem niekiem un gribēju kļūt par elektriķi, iespējams, to arī realizēšu,” spriež students. Viņš absolvējis Ozolnieku vidusskolu, kur mācījies divpadsmit gadu. Sākumā Uģim bijis žēl pamest skolu, vecos draugus, bet labākos viņš satiek arī tagad.
Agrāk brīvajā laikā puisis spēlēja volejbolu, diemžēl veselības dēļ to vairs nedara. Tagad apmeklē trenažieru zāli. Tomēr vasarā tik un tā “uzsit Bumbu”, jo “nevar kā ar nazi visu Nogriezt”. Kad sāksies ziema, Uģis noteikti dosies slēpot. Kopā ar draugiem arī hokeju uz Ozolnieku dīķa uzspēlēs un ar mašīnu izālēsies.
Uģim patīk Latvijā. “esmu Ozolnieku patriots, negribētu dzīvot nekur citur. Visa bērnība tur pavadīta,” stāsta gaviļnieks. Viņš arī nevēlētos braukt strādāt ārpus dzimtenes, jo te viss zināms, bet tur būtu viens.
“tēta labāko draugu sauca Uģis, tāpēc arī mani šādi nokristīja,” stāsta students.
Draugiem un paziņām nav viņam jādomā kāda iesauka vai cita “atšķirības Zīme”, jo puisis citus vārdabrāļus nepazīst, tomēr nereti gaviļnieku dēvē par Cukuru.
Uģis atklāj, ka bērnudārzā viņu sauca par kuģi, vēlāk skolā par nūģi. “agrāk ņēmu pie sirds, bet nu par to tikai pasmeju.”
“svinību pievakarē parasti atnāk radi, brālēni, bet pēc tam kopā ar draugiem ejam kaut kur svinēt. Ļauju visam notikt tā, kā jānotiek, neko īpašu neplānoju,” atklāj Uģis. “šogad vārdadienas priekšvakarā devos uz studentu dienām hallē. “ar katru gadu svētku gaisotni izjūtu arvien mazāk. Kad biju jaunāks, gaidīju dāvanas, ciemiņus. Laikam kļūstu vecs,” nosmej puisis. “tomēr jau divdesmit minūtes pēc pusnakts jutos īpaši, biju saņēmis daudz apsveikumu.” Savukārt nākamajā vakarā vienmēr ir svētku salūts, tiesa – veltīts Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai. Tomēr Uģis nosmej, ka tas viņam par godu.
“esmu smaidīgs un labsirdīgs, bet par mani jāspriež citiem,” teic Uģis. Agrāk nevienam neatteicu, visus vizināju, kur nepieciešams, bet nācies vilties, tāpēc sāku piedomāt, kam jāpalīdz un kam jāatsaka.
Brīvajā laikā gaviļnieks ar draugiem spēlē biljardu, reizēm boulingu, aizbrauc apskatīt kādu Latvijas vietu – Pokaiņu mežu, Siguldu. Tā kā puiša sirdslieta ir volejbols, viņš amatieru līgā uz tablo fiksē rezultātu. “citreiz ir garlaicīgi, kad pirmajās minūtēs tas jau zināms. Bet ir labi, ja var apvienot patīkamo ar lietderīgo un vēl naudu nopelnīt,” vērtē gaviļnieks.
