«Būtiski ir tas, vai laika gaitā cilvēkam esmu sagādājusi tādas emocijas, ka, izlasot manu vārdu kalendārā, viņš paņem telefonu un, nedomājot, ko un kā teikt, tik piezvana, sakot: «Nu tad kafiju ar pienu vai barot baložus?»,».
“Būtiski ir tas, vai laika gaitā cilvēkam esmu sagādājusi tādas emocijas, ka, izlasot manu vārdu kalendārā, viņš paņem telefonu un, nedomājot, ko un kā teikt, tik piezvana, sakot: “Nu tad kafiju ar pienu vai barot baložus?”,” teic šodienas gaviļniece topošā interjera dizainere Līva Feldmane.
Kad viņa ieradās šajā saulē, vecāki bija izveidojuši pat veselu sarakstu ar iespējamiem vārdiem, taču, ieraudzījusi Līvu, ģimene sapratusi – tas ir īstais. Pēc brāļu teiktā, galvenais lēmējs tomēr bijis gaviļnieces tēvs. Meitenes istabā pie sienas no angļu zemes atvestā rāmītī vēstīts, ka Līvu raksturo “emocionalitātes spektrs, smaids pārņem viņu visu, gaiša sirds dzīvo ilgi, vienmēr kustībā, Līvai palīdzēs pašmācības spējas, karjera un nauda, nelidinās pa mākoņiem ar rozā brillēm”. Savukārt mūsu personvārdu pazinējs Gunnars Treimanis par šīsdienas gaviļniecēm teic: “Viņu caurstrāvo optimisma un melanholijas sintēze. Līvai raksturīgas gan ilgas pēc vientulības, gan tendence meklēt patiesu draudzību. Zinātkāra un visu mūžu nezaudē nemieru. Tieša kā bērns un tic labajam.” Vērtējot šos raksturojumus, topošā dizainere lielā mērā tiem piekrīt, jo optimisms viņu pavada gandrīz vienmēr, pašsaprotams ir smaids. “Melanholija? Hmm, pretstats tam, ka nelidoju mākoņos, tomēr varu piekrist, jo pēc horoskopa esmu Svari, kuri savus domu kausiņus spēj noliekt arī uz pretējo pusi!” Sava taisnība esot arī vēstījumā par Līvu vientulību un draudzību, jo to ietekmē konkrēta brīža noskaņa, kā arī drauga garastāvoklis.
Par savu ģimeni gaviļniece stāsta, ka būtiska nevis komanda, bet gan sajūta, ka cits citam esam vienalga kur un kad. “Domās zinu, ka mēs esam līdzās.” Līvas ikdiena aizrit Rīgā, studējot interjera dizainu un strādājot par oficianti naktsklubā. Tā ir liela pieredze cilvēku izzināšanā. Visu, ko agrāk redzējusi spilgtos toņos, tagad skata pasteļkrāsās… Brīvo laiku meitene pavada Jelgavā. Tas gan lielākoties aizņemts ar kārtējo remontu mājās. “Tā kā mācos par dizaineri, visa nasta tiek uz maniem pleciem, jo ar fantāziju man laikam problēmu nav,” smej topošā speciāliste. Laika trūkuma dēļ gan nācies pamest floristikas kursus, kur iegūts zeļļa diploms.
Līvai nepatīk “pelēkās masas” – cilvēki, kuri savus kompleksus slēpj aiz skaudības un “uzpūsta” egoisma. “Man draugos ļaudis ar savu “es”, turklāt vienalga – kādu. Viņus neizvēlos, tie visbiežāk uzrodas paši. Turklāt tādu labu tuvinieku ir ļoti maz.
