30. janvārī ES veselības un patērētāju tiesību aizsardzības komisārs Marks Kiprianu aicināja visas dalībvalstis aizliegt smēķēšanu sabiedriskajās vietās, par piemēru ņemot Īrijā, Itālijā, Maltā, Zviedrijā ieviestos aizliegumus.
30. janvārī ES veselības un patērētāju tiesību aizsardzības komisārs Marks Kiprianu aicināja visas dalībvalstis aizliegt smēķēšanu sabiedriskajās vietās, par piemēru ņemot Īrijā, Itālijā, Maltā, Zviedrijā ieviestos aizliegumus. EK uzskata, ka pēc iespējas plašāka mēroga pretsmēķēšanas politika dos vislielāko labumu sabiedrības veselībai.
Mani samulsināja laikrakstā “Diena” izlasītā informācija, ka Veselības ministrija atteikusies no ieceres ieviest smēķēšanas aizliegumu parkos un skvēros, proti, pīpēt uz ielas drīkstēs arī turpmāk. Valdībā atkārtoti iesniegti grozījumi Tabakas izstrādājumu aprites likumā, un liegums smēķēt uz ielas skvēros un parkos no tā svītrots. Pret šo ieceri 2006. gada decembra sākumā iebilda Ministru kabinets.
Taču jāatceras, ka Latvijas Republikā ar Ministru kabineta 2005. gada 28. decembra rīkojumu nr.852 apstiprināta tabakas uzraudzības valsts programma 2006. – 2010. gadam, kuras uzdevums ir stiprināt un veicināt visus tabakas kontroles un smēķēšanas ierobežošanas pasākumus.
Nepiekrītu viedoklim, ka jāatļauj smēķēšana uz ielas. Cita lieta, ka sabiedriskajās vietās gan jānorāda vieta, kur to drīkst darīt. Sabiedrība – tie ir cilvēki. Dažādi cilvēki – viens smēķē, bet otrs – nē. Iela ir vieta, pa kuru viņi pārvietojas. Iedomājieties gājēju pāreju krustojumā. Stāv cilvēki un gaida iedegamies luksofora zaļo gaismu. Starp viņiem ir smēķētājs ar cigareti mutē un nesmēķētāji, kas spiesti ieelpot dūmus, bet pasīvā smēķēšana rada milzu problēmas veselībai.
Vai tas nav pamatojums aizliegt smēķēšanu uz ielas: no pasīvās smēķēšanas izraisītām saslimšanām katru gadu mirst vairāk nekā 79 tūkstoši cilvēku (2007. gadā – 90 tūkstoši) ES iedzīvotāju. Latvijā pasīvās pīpēšanas seku dēļ gadā mirst vairāk nekā 4000 cilvēku. Smēķētājs ieelpo 15 procentu dūmu, pārējos 85 procentus – apkārtējie.
Uzskatu, ka līdz šim cilvēkiem nepietiekami skaidrots, kas ir pasīvā smēķēšana. Process notiek, nepīpētājam ieelpojot dūmus, kas izplūst gan no smēķētāja aizdedzinātās cigaretes, gan viņa izelpotajiem tabakas dūmiem. Jebkura situācija, kad nesmēķētājs spiests ieelpot tabakas dūmus, uzskatāma par pasīvo smēķēšanu.
Tabakas dūmi satur vairāk nekā 4800 ķīmisku vielu, no kurām daudzas ir kaitīgas. Pasīvā smēķēšana ir plaušu, kā arī ar sirds un asinsvadu slimībām saistītas nāves izraisītāja. Tā rada smagus veselības traucējumus bērniem. Ja sieviete grūtniecības laikā spiesta būt pasīvā smēķētāja, paaugstinās risks, ka tiks traucēta embrija attīstība. Pēcdzemdību periodā pasīvā smēķēšana palielina jaunpiedzimušā pēkšņas nāves sindroma risku.
Sievietēm, kas pīpē, ir paaugstināts neauglības risks. Tabakas dūmi izraisa tādas pēkšņas organisma reakcijas kā acu un deguna iekaisumu, galvassāpes, rīkles iekaisumu, reiboni, nelabumu, klepu un elpošanas traucējumus. Nepiesārņosim gaisu, ko elpojam!
Vismaz piecus gadus presē lasāmi iedzīvotāju raksti – sūdzības – par smēķētāju necieņu pret apkārtējiem. Tas, ka vieni ierobežo otru tiesības vairs nav demokrātija.
Likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” izteikts mērķis – aizsargāt cilvēku veselību un tiesības uz tīru, no tabakas dūmiem nepiesārņotu vidi. Tur arī teikts, ka pašvaldībām aktīvāk jāiesaistās tabakas lietošanas profilaksē. Pasaules Veselības organizācija (PVO) izstrādājusi Eiropas stratēģiju tabakas uzraudzībā, kas ir kā vadlīnijas visām Eiropas valstīm.
PVO 192 dalībvalstis 2003. gada maijā sagatavoja un pasaules veselības asamblejā pieņēma Vispārējo konvenciju par tabakas uzraudzību. Lai novērstu pasīvās smēķēšanas briesmas, tā aicina nepieļaut smēķēšanu sabiedriskajās vietās.
Tādēļ Jelgavas Sociālo lietu pārvalde ar Pašvaldības policiju gatavo kopīgu projektu par smēķēšanu uz ielām Jelgavā.
