Profesionāli veidotas smilšu skulptūras – nevis lipinājumi no liedaga smilšu kaudzītēm, bet darbi no īpaši tiem paredzētās piesātinātās mālsmilts, ko veido, izmantojot formu stiprinājumus, – Latvijā tapušas arī agrāk.
Profesionāli veidotas smilšu skulptūras – nevis lipinājumi no liedaga smilšu kaudzītēm, bet darbi no īpaši tiem paredzētās piesātinātās mālsmilts, ko veido, izmantojot formu stiprinājumus, – Latvijā tapušas arī agrāk. Bet pagājušonedēļ Jelgavā noritējušais starptautiskais smilšu skulptūru festivāls “Summer Signs” neatkarīgi no sarīkojuma tālākā likteņa vēsturē ieies kā pirmais Latvijā rīkotais festivāls, kas atbilst profesionāliem smilšu tēlniecības kritērijiem. Tā izaugsme atkarīga no spējas piesaistīt māksliniekus, kas guvuši pieredzi lielajos Eiropas festivālos, bet tas savukārt atkarīgs no Domes piešķirtajiem līdzekļiem nākamā gada budžetā.
Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūra “Kultūra” cer, ka Dome pieņems lēmumu, kas liks skulptūras apsargāt vēl apmēram mēnesi. Projektu vadītājs I.Pirvics stāsta, ka festivāla mākslinieciskais konsultants Zigmunds Vilnis vēl šonedēļ pielaboja tās skulptūru daļas, ko bija skārusi spēcīgāka lietus gāze. Kas notiks ar skulptūrām tūlīt pēc tam, kad tām vairs nesekos policijas modrā acs, to viegli iztēloties pēc piemēra ar pagājušā Ledus festivāla lielajiem darbiem: tūlīt pēc apsargāšanas beigām tie ātri pazuda no zemes virsas, un vainojami bija nevis laikapstākļi, bet pilsētnieku demolēšanas tieksme.
Šajā sakarā patīkami atzīmēt, ka simboliskā ieejas maksa (lats; bērniem un pensionāriem – 50 santīmu) smilšu skulptūru parkā sasniedza mērķi – disciplinēja apmeklētājus. Nebija novērojami tādi skati kā Ledus skulptūru festivālā (masveidīga līšana aiz nožogojuma, skulptūru aptaustīšana, pat kāpšana uz tām).
Tiesa, tas, ka ieejas maksa ir, varēja būt uzsvērts informācijā pirms svētkiem, lai nesagādātu pārsteigumu pie ieejas. Tāpat, ņemot vērā, ka Pasta salā nebija tikai izstāde, bet arī norises uz skatuves un daudzi skulptūru apskati un koncerta apmeklējumu, iespējams, plānoja dažādos laikos, par ļaunu nebūtu bijušas aproces, kas ļautu festivāla vietu par to pašu maksu apmeklēt atkārtoti.
Veiksmīga izvērtās šā gada festivāla vadmotīvam izraudzīto meksikānisko noskaņu uzturēšana – ar Z.Viļņa komandas veidoto piecmetrīgo skulptūru, kā arī skatuves norisēm: Latvijas mūziķu šovu “Viva la Bomba” un žilbinoši profesionālajiem un atraktīvajiem “autentiskajiem” meksikāņiem – mūziķiem un dejotājiem no Kolimosas pilsētas. Vērienīga un interesanti skatāma bija arī Latvijas modes mākslinieku tērpu parāde (starp citu, ilgi lolota ideja), ko Jelgavā pulcēja vietējais modes nams “Tēma”.
Šā gada festivālam nebija lielu māksliniecisku mērķu. Rīkotājiem – kā jau pirmajā reizē – svarīgāk bija gūt ieskatu procesā, praksē apzināt šāda sarīkojuma norises īpatnības, lai domātu par korekcijām nolikumā, koncepcijas attīstību, līmeņa celšanu. Šāds darbs ar smiltīm pirmoreiz bija arī nevienam vien festivāla dalībniekam; citu CV atrodama relatīvi neilga saskare ar profesionālu smilšu tēlniecību vai dalība amatierfestivālos. Būt ne tikai atraktīvai izklaidei, ko novērtē skatītāji pašu mājās, bet iekļauties nopietna līmeņa sarīkojumu starptautiskā apritē – šī iespēja atkarīga no spējas piesaistīt māksliniekus, kas – līdzīgi kā šā gada “Summer Signs” mākslinieciskais konsultants Z.Vilnis – guvuši ievērību un atzinību lielajos Eiropas festivālos. Bet tas savukārt būs atkarīgs no Domes piešķirtajiem līdzekļiem nākamā gada budžetā. “Neatkarīgi no tā, vai uzskata, ka tas ir labi vai slikti, fakts ir tāds, ka visur pasaulē uz lielajiem smilšu skulptūru festivāliem mākslinieki brauc pelnīt. Viņi strādā pie projekta un saņem tādu kā ikdienas stipendiju – par katru dienu, ko pavada, veidodami skulptūras. Festivāls faktiski nopērk visu mākslinieku darbus. Līdz ar to viņiem ir garantēti ienākumi. Mums savukārt – tāpat kā ledus skulptūrām – bija konkurss [trīs vietas ar balvu fondu 3200 eiro – M.Z.],” skaidro aģentūras direktors Mintauts Buškevics, pieļaujot: ja finanses ļaus, nākamgad abus principus varētu apvienot – visi strādā pie kopēja projekta, un ir arī konkurss ar mazāku balvu fondu nekā šogad.
Dalībnieki uzsvēra labos darba un sadzīves apstākļus un, protams, smilšu kvalitāti. Arī no apmeklētāju viedokļa tikpat kā nebija jūtamu organizatorisku nepilnību (problēmas ar elektrības piegādi uz skatuves atklāšanas vakarā bija saistītas ar to, ka līdzekļu ekonomēšanas dēļ neīrēja ģeneratoru, bet raudzīja iztikt ar ierobežotajiem stacionāri pieejamajiem elektrības resursiem).
Par spīti tam, ka pagājušajā nedēļas nogalē aģentūrai bija jānodrošina vismaz piecu prāvu sarīkojumu norise (ne tikai festivālā), var piekrist pašu atzinumam, ka galā viņi tika. M.Buškevics gan piebilst, ka šāda situācija ar ierobežotajiem cilvēkresursiem nav normāla, un aktualizē “Ziņu” slejās jau izskanējušo atzinumu, ka lielu svētku rīkošanā vairāk varētu iesaistīties arī citas pašvaldības iestādes – ne tikai kā resursu piedāvātājas, bet arī savas jomas koordinētājas svētku laikā. Pagaidām līdzīgās reizēs kā šī visiem nākas darīt visu. Arī aģentūras direktoram, piemēram, pārbaudīt, vai koncertvietā atvestajās tualetēs ir tualetes papīrs, un, ja nav, pašam arī to sagādāt.
