Eiropas Komisija izstrādā jaunu ES vides direktīvu, kurā par noziegumiem pret dabu būs paredzētas daudz nopietnākas soda sankcijas.
Eiropas Komisija (EK) izstrādā jaunu ES vides direktīvu, kurā par noziegumiem pret dabu būs paredzētas daudz nopietnākas soda sankcijas. Cik nopietni Latvijā vēršas pret vides piesārņotājiem?
Bargus sodus frāžu vietā
Nav pārsteigums, ka darbs pie jaunās vides likumdošanas ES līmenī sākts tieši Zviedrijas prezidentūras laikā. Zviedrijas valdība vides aizsardzību pasludināja par vienu no trim prezidentūras prioritātēm un gada sākumā paziņoja, ka piespiedīs ES dalībvalstis vienoties par to, lai jaunajā direktīvā tiktu iestrādāti noteikti sodi, nevis tikai frāzes par efektīvu un atbilstošu sodīšanu.
Eiropas Komisija ierosinājusi dalībvalstīm arī nacionālos likumus pielāgot tā, lai būtiski kaitējumi apkārtējai videi arvien biežāk tiktu kvalificēti kā kriminālnoziegumi.
Būtiskākais pārkāpums – ūdens piesārņojums
Juridiskā sistēma, kā sodīt par kaitējumu dabai un piedzīt kompensācijas par nodarījumu, Latvijā ir ārkārtīgi sarežģīta, uzskata bijušais Latvijas vides ministrs Indulis Emsis, jo valda postsovjetiskā atbildības sistēma, bet paralēli darbojas arī Rietumeiropas sistēma.
Par pārkāpumiem pret vidi runāts Vides aizsardzības likumā, Krimināllikumā, Dabas resursu likumā, jaunajā Piesārņojuma likumā, kā arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Krimināllikumā, piemēram, par jūras piesārņošanu ar bīstamām vielām, materiāliem vai atkritumiem, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, cilvēku veselībai, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm, paredzētie soda veidi ir brīvības atņemšana līdz sešiem gadiem vai soda nauda – 120 minimālās mēnešalgas.
Saskaņā ar Latvijas Vides aģentūras datiem 2000. gadā par ūdeņu piesārņošanu pie administratīvās atbildības sauktas 209 personas, bet soda naudās samaksāti 5252 lati. Ūdens piesārņojums un maluzvejniecība ir vienīgie pārkāpumi Latvijā, par kuriem amatpersonas vai pilsoņi pagājušajā gadā saukti pie kriminālatbildības.
Sistēma zaudējumu atlīdzības piedziņai par vides piesārņojumu, piemēram, degvielas noplūdi, Latvijā nedarbojas.
Bīstamos kaimiņus savaldīt varēs ES
Tomēr Latvijas videi bīstamākās situācijas sagādā kaimiņvalstis, ar kurām runas par soda sankcijām un kompensācijas maksājumiem ir sarežģītas. Tā marta sākumā Baltkrievija izvairījās oficiāli informēt Latviju par Vitebskas kanalizācijas kolektora avāriju, kad Daugavā noplūda aptuveni 3000 kubikmetru sadzīves atkritumu.
VARAM Vides aizsardzības departamenta direktora vietniece Daiga Vilkaste informēja, ka Latvijai ar Baltkrieviju ir noslēgts starpvalstu līgums vides aizsardzībā. Pēc atgadījuma Vitebskā VARAM nosūtīja vēstuli Baltkrievijai ar aicinājumu pastiprināt starpvalstu sadarbību, īpaši kas attiecas uz operatīvu informācijas apmaiņu.
Lietuva videi savus bīstamākos objektus – Ignalinas atomelektrostaciju un Būtiņģes terminālu – izvietojusi ļoti tuvu Latvijas robežai. Arī ar Lietuvu ir noslēgts starpvalstu līgums par pārrobežu dabas aizsardzību. Pēc 6. martā notikušās avārijas Būtiņģes naftas terminālā Latvijas vides ministrs Vladimirs Makārovs panācis vienošanos ar savu lietuviešu kolēģi, ka līdz maija beigām tiks izstrādāts tehniskais protokols «Par informācijas apmaiņu ārkārtas ekoloģiskās situācijās».
Bijušais vides ministrs I.Emsis netic, ka Latvijai jebkad izdosies piedzīt no Lietuvas zaudējumu atlīdzību. Par kaimiņvalsts valdības nevēlēšanos skart šo jautājumu liecina fakts, ka Latvijas prezidentes vizītes laikā Lietuvā prezidents izvairījies atbildēt uz žurnālistu tieši uzdoto jautājumu.
Atliek cerēt, ka, iestājoties ES un pakļaujoties vienotai likumdošanai, Latvijai būs vieglāk cīnīties ar dabas piesārņojumu gan vietējos mērogos, gan Baltijas telpā.
