Stereotips, pieklājības norma – tā pārsvarā cilvēki attaisno faktu, ka par kopējām izklaidēm, tajā skaitā vakariņām glaunā restorānā vai maltīti vienkāršā kafejnīcā, maksā vīrietis.
Stereotips, pieklājības norma – tā pārsvarā cilvēki attaisno faktu, ka par kopējām izklaidēm, tajā skaitā vakariņām glaunā restorānā vai maltīti vienkāršā kafejnīcā, maksā vīrietis. Un reti kurš šādā situācijā aizdomājas par to, ka arī sieviete pelna naudu un var samaksāt rēķinu. Nekur nav teikts,
ka “norma” ir vienīgā patiesība. To tāpat kā aizspriedumus veido sabiedrība.
Daudzi stiprā dzimuma pārstāvji jūtas pazemoti, kad dāma, piemēram, kafejnīcā, uzstājīgi sniedz naudu, lai segtu savus izdevumus, – tā tiekot aizskarta viņu pašcieņa un lepnums –, taču reti kurš aizdomājas, kā situācijā, kad rēķinu vienmēr maksā vīrietis, jūtas sieviete. Vai viņai nav lepnuma un pašcieņas?
Nosacīti sievietes var iedalīt divās grupās – tās, kas dod, un tās, kas patērē. Raugoties no materiālā viedokļa, ieguvējas ir otrās, taču pirmajām apziņa, ka viņas finansiāli ir neatkarīgas, nereti sniedz gandarījumu. Par to, ka viedokļi šajā jautājumā atšķiras, pārliecinājās arī “Ziņas”, savu redzējumu par to, kam – vīrietim vai sievietei – jāmaksā, aicinot atklāt divām neprecētām dāmām un psiholoģei.
Maksāju pati
Mūsdienās arvien vairāk sieviešu apzinās, ka vīrietis nav naudasmaiss. “Par sevi vienmēr cenšos maksāt pati. Ja tomēr gadās, ka izdevumus sedz vīrietis, nākamajā reizē uzstājīgi pieprasu to ļaut izdarīt man, bet ne jau tāpēc, lai celtu pašapziņu, pazemotu partneri vai nopirktu viņa uzmanību. Es zinu, ka nauda no debesīm nekrīt, pat vīrietim ne. Izvairos apmeklēt ļoti dārgus restorānus, jo dārgāks par visdārgāko kaviāru un īstu franču šampanieti ir kopā pavadītais laiks, tāpēc man pieņemamākas, turklāt ne mazāk romantiskākas šķiet vakariņas mājās vai kādā nelielā kafejnīcā pilsētas nomalē. Reizēm, protams, der “iziet tautās”, taču man svarīga apziņa, ka varu samaksāt pati,” Ingrīda gan neslēpj – savus izdevumus labprāt sedz arī tāpēc, lai nejustos parādā. “Visvairāk baidos no tā, ka vīrietis pēkšņi iedomāsies, ka es parazitēju – dzīvoju uz viņa rēķina –, un sāks pieprasīt, lai kaut kā atlīdzinu manis dēļ radušos izdevumus. Manā gadījumā ir vienkārši: pasaku, ka nevienam neesmu parādā. Ja kaut kas nepatīk – laimīgu taciņu. Neesmu ne nabaga, ne ļoti bagāta – esmu neatkarīga sieviete, kas cenšas sabalansēt ienākumus un izdevumiem. Pagaidām tas izdodas. Nav nācies, ieraugot rēķinu, šausmās ieplest acis. Vai atļautu maksāt vīrietim, ja man nebūtu naudas? Droši vien, ka ne – tad man būtu depresija un, visticamāk, nekur negribētos iet.”
Mana nauda ir tikai mana
“Savu naudu tērēju tikai tad, ja kopā ar draudzenēm dodos uz kādu klubu. Taču gandrīz vienmēr mani izdevumi aprobežojas ar ieejas maksu, jo pie bāra parasti uzrodas kāds, kurš vēlas izmaksāt. Un es neiebilstu – kāpēc tērēt savu naudu un vīrietim liegt prieku justies pārākam? Varbūt tas izklausās mazliet savtīgi, taču uzskatu, ka jāmaksā vīrietim. Vienmēr un visur. Ja man būtu ļoti daudz naudas, iespējams, domātu citādi, taču es apzinos savas ierobežotās finanses, tādēļ neiebilstu, ja uz izklaižu rēķina varu ietaupīt. Nereti pat pieklājīgu summiņu,” stāsta Kristīne. Viņa neslēpj, ka labprāt izmanto iespēju pavakariņot labā restorānā. “Tā gan nekad nav mana iniciatīva, taču, ja vīrietis ir spējīgs maksāt, kāpēc laist garām izdevību? Pošoties uz randiņu, naudasmaku atstāju mājās un pat nepieļauju domu, ka vajadzēs šķirties kaut no santīma. Mans mērķis nav notriekt visu viņa naudu, tāpēc cenai dažreiz pievēršu uzmanību un neizvēlos visdārgākos ēdienus. Lai gan precīzu summu, no kuras nākas šķirties tāvakara izredzētajam, nezinu, nojaušu, ka tā nereti ir iespaidīga – vismaz ceturtā daļa no manas algas. Un tas viss vienā vakarā! Daudzas sievietes jūtas neērti, ja vienmēr naudu izdod partneris, taču man šajā ziņā nav kompleksu – arī par manu sabiedrību jāmaksā.”
Apvērsuma nebūs
“To, cik vīrietim svarīgi uzņemties materiālu atbildību, galvenokārt nosaka audzināšana ģimenē. Strikti pateikt, kuram būtu jāmaksā rēķins par vakariņām, nevar. Sabiedrības apziņā jau no seniem laikiem iesakņojies stereotips, ka tam jābūt vīrietim: viņš vairāk pelna, viņš ir ģimenes apgādnieks, viņš parasti ir tas, kas sievieti uzaicina uz tikšanos. Šķiet, arī labas uzvedības priekšnoteikumi vēsta, ka restorānā maksā vīrietis, lai gan tas atkarīgs no cilvēkiem, no savstarpējās vienošanās,” stāsta psiholoģe Ilona Stepanoviča – Monkēviča. Viņa teic – lai kaut kas šajā ziņā mainītos un tiktu lauzti iesīkstējušie uzskati, nepieciešams pamatīgs apvērsums, taču tāda, visticamāk, nebūs.
Tas, vai sieviete jūtas kā parādniece, ja rēķinu samaksājis vīrietis, atkarīgs no attieksmes – no tā, kad tas tiek izdarīts. Ja viņš naudu izdod, bubinot, cik viss šajā pasaulē ir dārgs, un analizē katru apēsto kartupeli, daiļā dzimuma pārstāve, visticamāk, jutīsies neērti. Ņemot vērā, ka daudzām svarīgi segt savus izdevumus pašām, speciāliste iesaka pirms vakariņām vienoties par to, kurš un cik maksā. Sievietei skaidri būtu jāpauž nostāja šajā jautājumā un jāpamato viedoklis, savukārt vīrietim tas jārespektē. Pārrunāt šo jautājumu iepriekš vajadzētu arī tāpēc, lai sieviete nepiedzīvotu vilšanos, cerot, ka izmaksās partneris. Tikai tā iespējams izvairīties no pārpratumiem un pat strīda. Taču tas varētu būt aktuāli pāriem, kas tikai nesen sākuši attiecības. Kad cilvēki kļūst tuvāki, viņi saprot, ka svarīgāks kopā pavadītais laiks, nevis tas, kurš maksā.
***
Kam – vīrietim vai sievietei –, jūsuprāt, būtu jāmaksā rēķins kafejnīcā?
Līna, 22 gadi:
Atkarībā no tā, kurš uzaicina, lai gan uzskatu, ka jāmaksā vīrietim. Tā pieņemts. Esmu par to, ka rēķinu maksā vīrietis.
Irēna, 48 gadi:
Ja uz vakariņām uzaicina vīrietis, tad noteikti jāmaksā viņam. Var, protams, katrs norēķināties pats, taču man tā nav gadījies.
Rita, 24 gadi:
Noteikti vīrietim. Par sevi esmu maksājusi tikai tad, ja izklaidējos ar draudzenēm. Kad esmu kopā ar vīrieti, maksā viņš.
Maksims, 17 gadu:
Puisim. Vēl jo vairāk tad, ja uzaicinājis viņš. Tā ir sabiedrībā pieņemta pieklājības norma. Ja esmu kopā ar meiteni, maksāju es, taču, ja viņa uzstātu, ka vēlas maksāt, neiebilstu.
Kārlis, 68 gadi:
Pirms tam, protams, var vienoties, kurš segs rēķinu, taču uzskatu, ka jāmaksā vīrietim. Tā pieklājīgāk.
Roberts, 20 gadu:
Noteikti vīrietim, jo tā sabiedrībā pieņemts. Taču es nebūtu pret to, ka dažreiz visu rēķinu vai pusi no tā samaksātu sieviete.
Linda, 21 gads, un Andis, 25 gadi:
Tas atkarīgs no vairākiem apstākļiem – ja vīrietis strādā, noteikti jāmaksā viņam, jo tā pieņemts. Savukārt studenti izklaidējas katrs par savu naudu, jo nav tik daudz līdzekļu, lai kādam izmaksātu. Esam pāris, un, ja nav īpašs gadījums, maksā tas, kuram tobrīd ir vairāk naudas, vai arī katrs par sevi.
