Iekšlietu ministra nostāja šajā jautājumā ir viennozīmīga: nebūs pircēju, nebūs pārdevēju.
Iekšlietu ministra nostāja šajā jautājumā ir viennozīmīga: nebūs pircēju, nebūs pārdevēju. Šo problēmu varētu risināt divējādi. Kā zināms, «točkās» iepērkas ne jau tie pārtikušie. Varbūt izsniegt pabalstus, lai alkoholiskos dzērienus iegādātos veikalos, nevis «točkās»? Otrs variants neprasītu ne santīma un valstij dotu budžetā krietnu summiņu. Noteikt sodu tam, kura teritorijā alkohols tiek tirgots nelegāli. Piemēram, Jelgavas tirgū šāda alkohola tirdzniecība rit pilnā sparā. Ejot cauri, dodies kā caur goda sardzi, gan no vienas puses, gan otras tiek piedāvāti nelegāli dzērieni ar cigarešu «piešprici». Vai tirgus direktors neapjauš, ka tādas lietas notiek viņa vadītajā iestādē? No seniem laikiem ir tāds teiciens: «Zivs pūst no galvas».
Vajadzētu sākt ar pašu Mareku Segliņu. Tā kā viņš pietiekami stingri neprasa no saviem padotajiem «točku» īpašniekus «aplaimot» ar 200 latu soda naudu, tad varētu no pilsētas un valsts tēviem iekasēt kādu latu. Tālāk no policijmeistara un visbeidzot no iecirkņa inspektora.
Parasti «točku» turētājus soda ar nelielu naudas summu, it kā par alkohola tirgošanu neatļautā vietā, bet kur tad paliek nodokļu nemaksāšana? Vēl, runājot Padomju laika žargonā, var piesiet politisko klucīti par pastāvošās varas gāšanu ekonomiskā ceļā, un ar naudas sodu vairs netiktu cauri, jāpavada ilgi gadi cietumā.
Ierēdņi daudz netramda nelegālā alkohola pārdevējus, jo droši vien viņiem atkrīt kāda nauda. Tādēļ «točku» saimnieki jūtas vareni. Varbūt vajadzētu sodīt arī veikalniekus, ja viņu pārdotās «velna dziras» pudeles dēļ noticis satiksmes negadījums vai izdarīts noziegums. Šādu veikalnieku peļņa balstās uz citu cilvēku nelaimi.
