Ar aizlūgumu katedrālē Jelgavas 1. ģimnāzija sāks 90 gadu jubilejas svinības.
«Visa skolas saime rosās, lai salidojums būtu jauki svētki, nevis nabadzības apliecinājums krīzes laikā, tāpēc sakām lielu paldies arī aģentūrai «Kultūra» un absolventiem, kas atbalstījuši gan finansiāli, gan ar savu klātbūtni, idejām un organizatoriskām prasmēm,» gatavojoties atkalredzēšanās notikumam, uz kuru 25. aprīlī aicināti visi savējie, teic Jelgavas 1. ģimnāzijas direktora pienākumu izpildītāja Guna Stepiņa un direktora vietniece audzināšanas darbā Ilze Pierhuroviča.Svētkiem plaucē pavasariBagātu mūžu piedzīvojušās kundzes godināšana, kas 90 gadu dāsni sniegusi no savas gudrību krātuves, sāksies 25. aprīlī pulksten 15 Svētās Annas katedrālē, kad tiks iesvētīts skolas karogs, kura jaunā versija tapusi 2004. gadā. Skolas ēkā Meiju ceļā 9 pulksten 14 paredzēta pasākuma dalībnieku reģistrācija, lai pulksten 17 visi satiktos svētku koncertā, kur, gluži kā Imanta Ziedoņa atklāsmē, atkal varētu izdzīvot trīsstūra attiecību (skola – skolēns – skolotājs) valdzinājumu un sabiedrībā pazīstamu absolventu muzikālu sniegumu. «Gatavojoties salidojumam, esam organizējuši darba grupas, piemēram, kā «Mērnieku laikos», mums ir sava pušķošanas komiteja. Aprīļa nogale nebūt nav ceriņu un ievu ziedēšanas laiks, tāpēc jau tagad zālē plaucēšanai sanesti dažādi augļu koku zari,» stāsta I.Pierhuroviča, aicinot svinēt 1. ģimnāzijas svētku pavasari.Vairākas adreses un nosaukumiSkolas vēstures pavediens aizstiepjas tālajā 1919. gadā, kad līdz asinīm tika pārbaudīta mūsu valsts brīvība un neatkarība. Teju gadsimtu vēlāk 1. ģimnāzijas karogs vēl joprojām nes šo pašu vēstījumu – «Mūža darbu Latvijai», ko dažādos laikos gan skaļi paust nevarēja, jo draudēja represijas. 1941. gada 25. oktobrī par pretpadomju aģitāciju uz Sibīriju tika izsūtīti 14 izglītības iestādes audzēkņi, organizācijas «Brīvā Latvija» dalībnieki, savukārt vācu okupācijas laikā pēc īsā mācību gada, kas ilga no 1. oktobra līdz 15. aprīlim, katram skolēnam divus mēnešus bija jāpavada darba dienestā laukos. Padomju gados zēla tautu draudzība, kā arī vasaras darba un atpūtas nometņu vienības «Lotoss», bet atmoda vēra apvāršņus un robežas, ļaujot skolai iesaistīties dažādos starptautiskos projektos, piemēram, «Baltic Week», tā stundu no stundas un gadu no gada kaldinot izglītotu un garā bagātu cilvēku.Cauri laikiem skola nesusi dažādus vārdus un adreses. Līdz 1934. gadam tā dēvēta par Jelgavas 1. Valsts ģimnāziju, bet līdz 1940. gadam bijusi Hercoga Jēkaba ģimnāzija, jo atradās «Academia Petrina» ēkā. Vēl izglītības iestāde mitusi Pasta, Akadēmijas, Filozofu, Skolotāju un Sarmas ielā, līdz 1979. gadā tika pie savas līdzšinējās mājvietas Meiju ceļā. Savukārt Jelgavas 1. vidusskolas nosaukumu pret ģimnāzijas statusu jubilāre nomainīja 1991. gadā.Lepojamies ar absolventiem«Mēs lepojamies ar saviem absolventiem. Ne tikai ar Dmitriju Pupkovu, kurš pērn bija labākais centralizēto eksāmenu kārtotājs Latvijā, bet arī aktrisi Elzu Radziņu, žurnālistu Gunāru Jākobsonu, politiķi Andri Šķēli, fiziķi Edvīnu Šilteru, dietologu Ati Tupiņu, ornitologu Oskaru Keišu, filosofu Ilmāru Šlāpinu, uzņēmēju Ikaru Keišu, aktieri Artūru Skrastiņu, «Prāta vētras» mūziķiem, arhitekti un žurnālisti Ievu Zībārti, televīzijas žurnālisti Elīnu Vītiņu, mūziķi Guntaru Lintiņu un citiem sabiedrībā zināmiem cilvēkiem,» sauc direktora pienākumu izpildītāja, panākumu pirmsākumus meklējot skolas stabilajās un bagātajās tradīcijās. Te laiku laikos spēlēts teātris, kas mācījis izteikt viedokli, dziedāts korī un sportots. «Sporta dzīve skolā sit augstu vilni, kaut mums nav un tuvākajā laikā nebūs glaunas sporta halles,» turpina G.Stepiņa, minot arī vairākus pulciņus – florbolu, basketbolu, ārstniecisko vingrošanu, vieglatlētiku, volejbolu, futbolu, aerobiku un galda tenisu.Ģimnāzijā turpina aktīvi darboties arī teātra studija, koris un vokālais ansamblis «Defise», krievu kultūras, žurnālistu pulciņš, kas izdod savu avīzi «Kvadrātsakne», un citas interešu izglītības programmas, kur katram audzēknim iespēja izcelt un spodrināt savu talantu.Jauna programmaIzglītības iestāde, kurā 78 profesionālu un pieredzējušu pedagogu vadībā patlaban zinības apgūst 772 audzēkņi, nākotnē raugās droši. Lai arī skolēnu skaits valstī samazinās un izglītības sistēmu skar ekonomiskās situācijas lejupslīde, iepriekšējos gados daudz paveikts tās attīstībā. Piemēram, plašajā skolā augstā līmenī nodrošināta materiāli tehniskā bāze, par Eiropas un pašvaldības līdzekļiem modernizēti dabaszinību kabineti un pilnībā ieviesta e-klases sistēma, kas uzlabo skolēnu attieksmi un mācību sasniegumus, kā arī veicina sadarbību ar vecākiem. «Mēs meklējam dažādus veidus, lai motivētu audzēkņus un viņiem nebūtu jāstrādā «tukšgaitā»,» atzīst G.Stepiņa, atklājot, ka ar 1. septembri ģimnāzijā pirmajiem valstī tiks atvērta jauna klase, kurā varēs pastiprināti apgūt inženierzinātnes. «Esam ceļā uz šīs mācību programmas licencēšanu, kas ir daļa starptautiska projekta, kurā 1. ģimnāzija piedalās kopā ar Jelgavas Reģionālo pieaugušo centru un Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU). Inženierzinātņu novirziena klases audzēkņi padziļināti apgūs praktisko fiziku, programmēšanu, tehnisko grafiku un citus priekšmetus, kas viņiem ļaus atviegloti iestāties un studēt LLU,» stāsta direktora pienākumu izpildītāja. Jelgavas 1. ģimnāzijas ilggadējie direktoriJānis LapiņšArturs VeisbergsLilija GrantaElvīra KrišjāneElmārs SakneValentīna Maido (kopš 1994. gada)Ilggadējie pedagogiVija KalējaElmārs SakneAndrejs SālzirnisIeva JozepaSolomeja BulaVija ZelmeneVeronika MiglāneViktorija KagaineIlze ArhipovaDzintra OzolaRaisa PetrovaSvetlana AnševicaRuta ŠķiliņaVita HermaneMaruta Gāle, Tamāra Dzidzēviča, Anita Aizsila, Zinaida Auziņa
