Neatbalstu klaiņojošu dzīvnieku patversmes ierīkošanu daudzdzīvokļu māju pagrabos. Un tomēr katram saimnieka uzraudzītam dzīvniekam vajadzētu būt tiesībām iziet sava nama pagalmā.
Neatbalstu klaiņojošu dzīvnieku patversmes ierīkošanu daudzdzīvokļu māju pagrabos. Un tomēr katram saimnieka uzraudzītam dzīvniekam vajadzētu būt tiesībām iziet sava nama pagalmā. Mazos dzīvnieciņus apdraud klaiņojošie, kā arī kaimiņu lolotie, bet tai pašā laikā slikti uzraudzītie suņi.
Manam kaimiņam no blakus dzīvokļa piederēja no pirms gada mirušās sievas mantots runcis Mikus. Tas, vēl būdams kaķēns, bija zaudējis asti. Mikus bija ļoti mīlīgs un gudrs kaķis. Nekādās cīņās nekad nepiedalījās un, ja kas nepatika, vienmēr paslēpās zem pagalmā stāvošajām mašīnām.
27. jūlijā pēc pusnakts izlaidu Miku laukā pastaigāties. No rīta kaķis dežurēja pie mana dzīvokļa durvīm, gaidīdams, kad ielaidīšu to pie saimnieka brokastīs.
Cik sapratu, no augšas stāviem tika palaists nikns, liels suns, kā parasti bez uzpurņa un šoreiz arī bez pavadas. Un tas, iespējams, Mikum bija liktenīgi. Kad pēc pulksten 6 rītā atvēru durvis, man pretī nāca Mikus bez ādas uz astes stumbenīša. Ar otru kampienu bija norauta āda no labās ciskas un karājās kā aizkars. Pieņemu, ka no tālākas darbības suni bija apturējis saimnieks, kas savācis arī noskalpēto kaķa kažoka gabalu kā lietišķo pierādījumu.
Ieliku Mikiņu grozā un nesu uz veterināro klīniku. Ārste teica, ka var līdzēt tikai eitanāzija.
Mika saimniekam tieši tajā dienā bija dzimšanas diena, taču astoņdesmitgadīgajam saimniekam jubilejā vajadzēja maksāt par kaķa iemidzināšanu, lai dzīvnieciņš nemocītos. Suņa saimnieks, protams, lai kurš tas arī būtu, izliksies to visu nezinām.
Teic, ka gudri priekšnieki nekad nedod pavēles, ja jau pirms tam zināms, ka tās netiks pildītas. Iepriekšējā Jelgavas pilsētas Dome izdeva rīkojumu – pensionāriem nebarot klejojošos kaķus, bet suņu īpašniekiem savākt mīluļu atkritumus. Smieklīgi. Mēs taču nedzīvojam Vācijā, kur katrs iedzīvotājs seko, lai ikkatrs pildītu pieņemtos lēmumus. Pie mums līdz tam vēl ļoti tālu.
Bet vienu gan gribu lūgt jaunajai Domei un Municipālās policijas priekšniekam, lai raugās, ka lielie asinssuņi neatrastos uz ielām un kāpņutelpās bez uzpurņa. Kāpnēs taču var gadīties ne tikai kaķis Mikus, bet arī zīdainītis ratiņos, kad māmiņa atstājusi bērniņu uz pāris minūtēm pirmā stāva trepju telpā. Tas jau nu gan būtu gards kumoss tādam bez uzpurņa palaistam, spēcīgam dzīvniekam, bet pie mums jau parasti zvani zvana tikai tad, kad jau notikusi nelaime.
Gribētos dzirdēt, ko par šo tēmu domā pārējie jelgavnieki.
Es domāju, ka tad, ja cilvēks var atļauties uzturēt lielu suni, tad nu viņam gan vajadzētu pietikt naudiņai arī uzpurņa iegādei. Tas taču būtu lētāk nekā maksāt soda naudu, protams, ja kāds vispār vēlas to iekasēt.
