Mēdz sacīt, ka vislabāk ir tur, kur mūsu nav. Autovadītāji, izdarot kādu satiksmes noteikumiem neatbilstošu manevru, mēdz pārmest krustu: labi, ka autoinspektors neredzēja.
Mēdz sacīt, ka vislabāk ir tur, kur mūsu nav. Autovadītāji, izdarot kādu satiksmes noteikumiem neatbilstošu manevru, mēdz pārmest krustu: labi, ka autoinspektors neredzēja.
Ceļu policijas darbinieki septembrī ir aktivizējušies visā Latvijā. Ceļu satiksmes drošības departaments sadarbībā ar Ceļu policiju un citām institūcijām apkopojis spēkus, lai mācību gada sākumā satiksmes drošībai pievērstu bērnu, vecāku, skolotāju un autovadītāju uzmanību. Lielā mērā tas ir izdevies. Taču ne pilnībā.
Jelgavas ielās mācību iestāžu tuvumā ik dienu patrulē ceļu policisti. Ja sākumā bija vērojams, ka daudzi autovadītāji dažādu iemeslu dēļ tikuši apturēti, tagad šoferi ar tehniski nedrošām automašīnām vai netīrāku sirdsapziņu ielāgojuši pilsētas plānojumu un iemanījušies apmest līkumu «apdraudētajām» vietām – tādām, kur rūpes par bērnu drošību pastiprināti izrāda policijas darbinieki. Bet zināms, ka pa gaisu ar automašīnu lidot var tikai smagas avārijas gadījumā. Tādēļ šoferīši pasākuši patrulētājus apbraukt. Paraugiet vien, cik daudzi brauc, neieslēguši tuvās gaismas. Kā tiek šķērsotas gājēju pārejas. Kā pārbrauc krustojumus tur, kur nedežurē ceļu policisti.
Autovadītāji vismaz piebremzē pie gājēju «zebras» iepretī autoostai, bet Pasta ielā gandrīz simtprocentīgi tiek ignorētas vairākas citas ar ceļa zīmēm apzīmētas gājēju pārejas. Pie tām parasti vispirms nošvīkst riepas, pēc tam reizēm seko gājēju izbaiļu sauciens. Paldies Dievam, vaidi beidzamajā laikā nav skanējuši. Lai gan… aizvadītajā sestdienā sadursme Tērvetes ielā prasīja upurus, taču tas nenotika uz gājēju pārejas.
Policistus nav iespējams nostādīt ikvienā krustojumā, pie ikvienas gājēju pārejas vai dzelzceļa pārbrauktuves. Citam citu cienošā sabiedrībā tas arī nebūtu nepieciešams. Diemžēl viena no mūsu valsts iezīmēm, ko drīz vien pamana ārzemnieki, ir autovadītāju necieņa pret gājējiem, citiem satiksmes dalībniekiem. Pat pie skolām ceļu policistu pašā degungalā pār «zebru» mēdz pārbraukt ne viena vien automašīna.
Ignorance – tā vienā vārdā var nosaukt lielas daļas autovadītāju attieksmi gan pret ceļu satiksmes noteikumiem, gan ceļu policiju, gan citam pret citu un arī – pašiem pret sevi.
Izbraucot no Jelgavas Dobeles virzienā, nepārtraukti tiek apdzītas automašīnas uz pašas dzelzceļa pārbrauktuves. Regulāri un konsekventi. Tik ļoti, ka jau kļuvis par tādu kā normu. Skriešanās ar citiem, vilcienu vai nāvi.
Augustā Jelgavā Ceļu policijas darbinieki aizturējuši vairāk piedzērušu autovadītāju nekā tajā pašā mēnesī pērn, kaut arī sodi bargāki. Cilvēki dzer un brauc. Tendence nomācoša: palielinoties dzērumā aizturēto autovadītāju skaitam, viņu asinīs tiek konstatēts arvien lielāks alkohola daudzums. Visbiežāk, aizturot iereibušus (lasi – līdz samaņu nodzērušus) autovadītājus, nav runa par tradicionāli skandētu «vienu aliņu». Viņu asinīs ekspertīze konstatē pusotras, divas, pat trīs promiles alkohola. Tādu braucēju vāģi gluži vienkārši ir nekādi nekontrolējamas, nāvi nesošas torpēdas. Tiesa, septembrī (un tas noteikti ir ceļu policijas pastiprināto dežūru dēļ) autovadītāji ir kļuvuši uzmanīgāki, mazāk ir arī alkohola reibumā aizturēto. Taču jau pieminēto traģēdiju Tērvetes ielā izraisījis šoferis, kura asinīs bija 1,81 promile alkohola.
Pat vēl vairāk. Beidzamajā laikā «šoseju kamikadzēm» arvien biežāk nepietiek ar alkoholu vien. Visā Latvijā astoņos mēnešos 125 autovadītāji apturēti narkotisko vielu reibumā. Ja vispār var salīdzināt divus ļaunumus, tad narkotiku iespaidā cilvēks kļūst pilnīgi neprognozējams, līdz ar to viņš pat vēl lielākā mērā nekā dzērājs pie stūres apdraud sevi un, kas ir šausmīgākais, – citus cilvēkus.
Ievērojot to, ka automašīna ir paaugstinātas bīstamības objekts, tieši no katra autovadītāja visupirmām kārtām atkarīga satiksmes drošība. Var gar ielu nostādīt kaut veselu ceļu policistu ierindu, bet, ja šoferis brauks bez apdoma, bez sajēgas, necienīdams nevienu, arī sevi ne, neviens patruļnieks pat ar ģenerāļa uzplečiem nespēs kārtību nodrošināt. To apliecina ik dienu skatītais pie pagaidu pontontilta pār Lielupi. Tur ceļa zīme aicina starp automašīnām ievērot noteiktu distanci. Taču tikai retais autobraucējs to ņem vērā: svarīgāka šķiet steiga, lai paspētu šķērsot upi, zaļajam luksaforam degot, vēl «šajā piegājienā», nevis reāla varbūtība elementāri aiziet zivīm par barību: distance noteikta tieši drošības apsvērumu dēļ. Uz to visu noraugās ceļu policisti abos tilta galos. Vai viņi lai skrien ar lineālu mērīt distanci? Vai lai aiztur katru otro un soda par pārkāpumiem? Tad sastrēgumi būtu vēl neciešamāki, autovadītāji – nervozāki…
Tas, ka sakarā ar skolas laika sākšanos ceļu policisti pamanāmi biežāk, sevi attaisno. Visumā autovadītāji kļuvuši uzmanīgāki, mazāk konstatēts satiksmes noteikumu pārkāpumu. Lielu viņu daļu disciplinē «uzrauga» skatiens. Bet kas būs pēc nedēļas, kad pastiprinātās patruļas tiks atceltas? Bērni divās nedēļās būs pietiekami apguvuši uzvedību uz ielām. Bet vai pieaugušajiem autobraucējiem sāksies atkal visatļautības laiks?
