Jana no Līvbērzes pagasta «Ziņām» vaicā, vai Jelgavas rajonā šīs vasaras sākumā kāds uzņēmējs iepērk vīngliemežus.
Jana no Līvbērzes pagasta “Ziņām” vaicā, vai Jelgavas rajonā šīs vasaras sākumā kāds uzņēmējs iepērk vīngliemežus.
Kā atbild Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Jelgavas pārvaldes vadītājs Arnolds Žilvinskis, šajā pavasarī nevienam uzņēmējam PVD nav izsniedzis atļauju mūsu rajonā iepirkt gliemežus. Līdz ar to likumīgi tos realizēt nevar. Pēc A.Žilvinska sacītā, pērn un citus iepriekšējos gadus ar šādu papildu biznesu nodarbojusies SIA “Lielvircavas Agro”, bet šogad Zemgales pļavās bieži atrodamos dzīvniekus vairs neuzpērk. Tuvākie to pieņemšanas punkti reģistrēti Bauskas rajonā.
Vīngliemeži sastopami visā Latvijā – vairāk Zemgalē, Kurzemē un Rīgas rajonā. 15. – 16. gadsimtā tos Latvijā ieveda mūki kā gavēņa ēdienu un audzēja klosteru dārzos un muižu parkos. Citi iedzīvotāji vīngliemežus nav izmantojuši nedz gavēņa laikā, nedz arī trūkuma, bada un karu laikos, lietojuši vienīgi kā tautas medicīnas līdzekli plaušu slimību ārstēšanai.
Interneta lappusē “gliemezens.eclub.lv” lasām, ka visiem gliemjiem ir mīksts ķermenis. To pārklāj ādas kroka – mantija –, kas izdala čaulas veidotāju vielu. “Mājiņa” pasargā gliemezi no ienaidniekiem un tā mīksto, mitro ķermeni no izžūšanas, jo aukstuma vai sausuma periodos šie dzīvnieki paslēpjas un aiziet ziemas vai sausuma guļā, bet čaulas ieeju šai laikā noslēdz ar sažuvušu gļotu plēvīti.
Gliemeži ir hermafrodīti – tas nozīmē, ka tiem ir gan vīrišķie, gan sievišķie vairošanās orgāni, tātad neizšķir tēviņus un mātītes. Pēc pārošanās (parasti reizi gadā) izdēj 20 – 60 oliņu. Vīngliemeži parasti dzīvo 5 – 14 gadus, bet var sasniegt arī lielāku vecumu.
Pēdējos gados arī mūsu valstī vīngliemežu kļuvis stipri mazāk, jo tos iepērk un pārstrādā pārtikā Latvijā vai eksportē uz ārvalstīm.
