Fakts, ka viens no 13 pirms divām nedēļām Rīgenes salā Vācijā atrastajiem mirušajiem gulbjiem, kuram konstatēts bīstamais putnu gripas vīrusa paveids H5N1, pagājušā gada augustā apgredzenots Latvijā.
Fakts, ka viens no 13 pirms divām nedēļām Rīgenes salā Vācijā atrastajiem mirušajiem gulbjiem, kuram konstatēts bīstamais putnu gripas vīrusa paveids H5N1, pagājušā gada augustā apgredzenots Latvijā, pastiprinātu interesi par bīstamo putnu kaiti radījis arī mūsu valstī. Speciālisti “Ziņām” uzsver, ka putnu gripa ir putnu, nevis cilvēku slimība un ka mūsu valstī šīs infekcijas bīstamība tiek pārspīlēta.
Tas, ka Vācijā no putnu gripas miris Latvijā apgredzenots gulbis, nepierāda, ka Latvijā ir putnu gripa, aģentūrai LETA teica Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Vinets Veldre. Putnu gripas vīrusa inkubācijas laiks ir no četrām līdz 21 dienai. Bet gulbji no Latvijas aizlido aptuveni oktobrī. Mirušais putns atrasts februāra sākumā. Ja tas būtu inficējies ar vīrusu Latvijā, putnam šeit būtu bijis jāuzturas vēl janvārī, kad Latvijā bija stiprs sals.
Kā vēsta Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) un PVD informācija, putnu gripa ir savvaļas un mājputnu vīrusu infekcija, ko izraisa putnu gripas vīruss. Šīs gripas vīrusi pēc struktūras un ķīmiskā sastāva ir tipiski gripas vīrusi.
PVD Jelgavas pārvaldes vadītāja Sarmīte Eisaka pastāstīja, ka dienests izstrādājis putnu gripas ierobežošanas plānu, kurā noteikta detalizēta rīcība slimības uzliesmojuma gadījumā. Ministru kabineta noteikumi paredz kompensēt zaudējumus, kas radušies putnu gripas uzliesmojuma gadījumā.
Mūsu rajonā ir četras putnu audzētāju saimniecības Vircavas, Jaunsvirlaukas, Līvbērzes un Cenu pagastā. Kopējais putnu skaits ir ne vairāk par 3000 vistu, paipalu un citu mājputnu. S.Eisaka akcentē, ka salīdzinājumā ar lieljaudas putnu audzētāju saimniecībām Jelgavas rajonā mājputnu skaits ir neliels.
Ļoti lipīga infekcija
Putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās, un tās klīniskā izpausme atkarīga no ierosinātāja patogenitātes. Ar putnu gripu slimo vistas, pīles, zosis, tītari, paipalas, pāvi, fazāni un strausi, retāk – citas putnu sugas. Slimības ierosinātājs ir “Orthomyxviridae” ģints “Influenza A” vīruss, kura apvalkā atrodas divi proteīni, hemaglutilīns (H) un neiraminidāze (N) ar vairākiem apakštipiem. Vispatogēnākie putnu gripas vīrusa apakštipi pieder H5 un H7 variantiem. Vairums apakštipu kombināciju neizraisa saslimšanu, taču atsevišķi ir ļoti bīstami un var izraisīt kā putnu, tā zīdītāju (tajā skaitā – arī cilvēku) sasirgšanu.
Vīrusa izplatītāji ir savvaļas putni, īpaši ūdensputni, kam slimība var noritēt bez raksturīgajām pazīmēm. Mājputni var inficēties, nonākot tiešā kontaktā ar inficētajiem putniem vai uzņemot slimības ierosinātāju ar inficētu barību vai ūdeni. Šķidrumā atkarībā no temperatūras vīruss spēj saglabāties vairākas dienas vai nedēļas, fekālijās – līdz trim dienām.
Slimību uz citām novietnēm var pārnest ar inficētiem putniem, novietnes aprīkojumu, darbarīkiem, iepakojuma materiāliem, barību, darbiniekiem, transportlīdzekļiem.
Kādas ir slimības pazīmes?
Slimības simptomi putniem ir šķaudīšana, acu asarošana, iesnas, depresija un dējības pasliktināšanās. Putnu gripai var būt raksturīga arī pēkšņa un strauja slimības norise – nespēks, depresija un atteikšanās no barības, izspūrušas spalvas, drudzis, izmainīta gaita, zilgana ādas krāsa un masveida putnu nobeigšanās.
Pamanot kādu no putnu gripas klīniskajām pazīmēm vai vairāku putnu (arī savvaļas) vienlaicīgu nobeigšanos, fermas īpašniekam nekavējoties jāziņo praktizējošam veterinārārstam vai PVD veterinārajam inspektoram pa tālruni 3024461 vai 3021124.
Cilvēki parasti neslimo
Viena no vīrusu ģenētiski noteiktām būtiskajām īpašībām ir sugu barjera (slimība raksturīga vienas sugas ietvaros), tāpēc parasti cilvēki ar putnu gripu neslimo. Tomēr SVA speciālisti uzsver – ja putnu gripa izplatās masveidīgi, tās izraisītāji vīrusi paaugstina infekcijas risku cilvēkiem. No virusologiem pazīstamajiem putnu gripas vīrusa apakštipiem H5N1 izraisa sevišķu interesi, jo H5N1 mutāciju iespējamība ir augstāka nekā pārējiem gripas vīrusiem. Apstiprināta arī šā vīrusa varianta spēja izraisīt atsevišķus smagus saslimšanas gadījumus cilvēkiem. Infekciju pārslimojušie putni turpina izdalīt vīrusu vēl vismaz desmit dienu ar elpceļu izdalījumiem un fekālijām, tādējādi veicinot infekcijas izplatīšanos ne tikai fermās, bet arī dzīvo putnu tirgos un migrējošo vidū. Patlaban putnu gripas skartajos reģionos uzliesmojušais putnu gripas vīruss Latvijas iedzīvotājus var maz apdraudēt. Pēc SVA informācijas, risks ar putnu gripu saslimt cilvēkiem vairāk pastāv teorētiski, jo pašreiz nav datu, ka mājputnu un savvaļas putnu vidū cirkulējošais vīruss H5N1 izplatās no cilvēka uz cilvēku. Iedzīvotāju inficēšanās gadījumi līdz šim saistīti ar tuviem kontaktiem ar inficētiem putniem. Vēl nav reģistrēts neviens gadījums, kad cilvēks no savvaļas putniem būtu inficējies ar putnu gripu.
Pastiprinās drošības pasākumus
Tā kā palielinās putnu gripas izplatības draudi, PVD tuvāko nedēļu laikā plāno pastiprināt drošības pasākumus pret putnu gripas izplatību Latvijā. Kā aģentūrai LETA sacīja PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktors Mareks Samohvalovs, līdztekus noteiktajiem drošības pasākumiem PVD aizliegs putnu fermām mājputnus turēt ārā. Dienests patlaban ir tikai ieteicis tos neturēt laukā, lai nepieļautu saskarsmi ar savvaļas putniem. Patlaban ir atļauta mājputnu tirdzniecība tirgos, taču pastiprināto drošības pasākumu ieviešanas gadījumā to tirdzniecība publiskās vietās tiktu aizliegta. Šis nosacījums neattiektos uz zooveikaliem, kuros putni tiek turēti pietiekami noslēgti.
Jāuzsver, ka līdz šim Latvijā ne mājputniem, ne savvaļas putniem cilvēkiem bīstamais putnu gripas vīruss nav konstatēts.
PVD sadarbojas ar ornitologiem, kas izstrādā pētījumu par savvaļas putnu migrācijas ceļiem. PVD sadarbojas arī ar Valsts meža dienestu un SVA.
Drauds – migrējošie putni
Tuvojoties pavasarim, putnu gripas izplatības draudi Latvijā pastiprinās, jo no ziemošanas vietām atgriezīsies migrējošie putni. Tie varētu būt saskarsmē ar putniem, kas bijuši putnu gripas skartajos reģionos. Visriskantākās grupas ir pīļveidīgie, zosveidīgie un gulbji. M.Samohvalovs skaidro – ja Latvijā konstatēs putnu gripas bīstamo paveidu, tiks izsludināta ārkārtas situācija. Šādos gadījumos materiālie resursi, lai ierobežotu slimību, tiek ņemti no valsts materiālajām rezervēm. PVD ir noslēdzis līgumus, lai vajadzības gadījumā operatīvi varētu papildināt resursus. Putnu gripas izplatības gadījumā Latvijā slimības ierobežošanai nepietiktu tikai ar PVD cilvēkresursiem. Ārkārtas situācijā putnu gripas apkarošanas pasākumos tiktu iesaistīti Valsts policijas, Zemessardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, SVA un citu iestāžu darbinieki.
Ja kādā fermā tiktu konstatēts putnu gripas uzliesmojums, pēc iespējas ātrāk būtu jānokauj visi putni. Beigtie un to olas būtu jāiznīcina. Jebkuri atkritumi, arī pakaiši un kūtsmēsli, būtu jālikvidē vai jāapstrādā ar dezinfekcijas līdzekļiem. Pēc slimības konstatēšanas un pirms šo pasākumu ieviešanas trīs kilometru rādiusā ap slimības skarto putnu tiktu noteikta aizsardzības zona, bet desmit kilometru rādiusā – uzraudzības zona. Abās uzskaitītu visas putnu novietnes, būtu aizliegts pārvietot putnus, notiktu pastiprināta uzraudzība, tiktu ņemti paraugi un nosūtīti izmeklēšanai.
Materiāla tapšanā izmantoti arī www.pvd.gov.lv un www.sva.lv materiāli
***
Putnu gripas izplatība
Āzijā no cilvēkiem bīstamā putnu gripas paveida H5N1 miruši aptuveni 90 cilvēku, un tagad vīruss izplatās arī Eiropā. Pēdējās dienās H5N1 konstatēts putniem Bulgārijā, Grieķijā, Itālijā, Rumānijā, Ungārijā, Vācijā un Krievijā, Dagestānas republikā, tomēr jāuzsver, ka putnu gripas vīrusa izraisīti cilvēku nāves gadījumi Eiropā pagaidām nav konstatēti.
***
Sabiedrības veselības aģentūras ieteikumi
SVA Sabiedrisko attiecību vecākais speciālists Jānis Ezerlīcis informē, ka H5N1 vīrusa izraisītās putnu gripas draudi cilvēku veselībai ir nelieli, bet tie tomēr pastāv. Risks saslimt ir tikai tiem cilvēkiem, kas ir ciešā kontaktā ar inficētiem putniem vai to izkārnījumiem un citiem ķermeņa šķidrumiem (piemēram, asinīm) un iekšējiem orgāniem. Pašreiz nav konstatēta vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku.
Lai arī vairumam risks saslimt ar putnu gripu gandrīz nepastāv, dažu piesardzības pasākumu ievērošana var vēl vairāk to samazināt.
– Ja jūs redzat mirušu vai slimu putnu, neaiztieciet to.
– Pēc iespējas ātrāk informējiet par to tuvāko PVD pārvaldi.
– Brīdiniet bērnus, lai viņi neaizskar slimus vai mirušus putnus.
– Neļaujiet bērniem spēlēties ar putniem un nest tos uz mājām.
– Iemāciet bērniem nekavējoties pastāstīt pieaugušajiem par redzētiem slimiem vai mirušiem putniem.
– Vairākas reizes dienā rūpīgi mazgājiet rokas ar ziepēm, īpaši pirms ēšanas, dzeršanas, smēķēšanas, zāļu lietošanas, dekoratīvās kosmētikas uzlikšanas, rīcības ar kontaktlēcām.
– Ja pēc kontakta ar slimu vai mirušu putnu jums ir drudzis, klepus vai sāpošs kakls, nekavējoties sazinieties ar ārstu un informējiet viņu par to.
