Gluži pārliecināti var apgalvot, ka sāpes ir viena no nepatīkamākajām dzīves parādībām neatkarīgi no tā, kas sāp – galva, zobi vai kāda cita ķermeņa vieta.
Gluži pārliecināti var apgalvot, ka sāpes ir viena no nepatīkamākajām dzīves parādībām neatkarīgi no tā, kas sāp – galva, zobi vai kāda cita ķermeņa vieta. Viens no visbiežāk sastopamajiem galvassāpju paveidiem, neskaitot sāpes, kas rodas no pārmērīga grādīgo dziru patēriņa, ir migrēna – asu, durošu galvassāpju uzliesmojums, kuru laikā novērojamas dažādas nepatīkamas blakusparādības, piemēram, pastiprināta jutība pret gaismu, skaņu un citiem apkārtējiem kairinātājiem.
No šīm specifiskajām galvassāpēm cieš visai ievērojama sabiedrības daļa, procentuālā izteiksmē – no piecpadsmit līdz vismaz četrdesmit. Apzināts, ka, piemēram, Amerikā regulāras migrēnas problēmas ir divdesmit pieciem miljoniem cilvēku, galvenokārt sievietēm. Lai arī jaunākie medikamenti (tomēr jāatzīst, ka ne tikai tie) ir itin efektīvi pret šo problēmu, ārsti atzīmē, ka bieži migrēna rada ilgstošu baiļu izjūtu un pat garīgus traucējumus.
Pēdējos gados veiktie pētījumi likuši secināt, ka viens no visizplatītākajiem migrēnas blakusefektiem ir pastiprināta ādas jutība. Tā izpaužas visos iespējamos veidos, un to izjūt lielākā daļa migrēnas piemeklēto. Harvardas Medicīnas skolas asociētais neirobioloģijas profesors Remī Beršteins, kas nodarbojas arī ar dažādu sāpju cēloņu izpēti Betas Izraēlas Diakonijas medicīnas centrā Bostonā, publicējis kopā ar kolēģiem veiktā pētījuma rezultātus. Tie liecina, ka no 79 izpētītajiem pacientiem pastiprināta ādas jutība piemīt gandrīz pusei. Šis simptoms tiek ņemts vērā, izstrādājot jaunus pretmigrēnas medikamentus.
«Cilvēki nāk pie mums un stāsta, ka nevar ķemmēt matus, nēsāt auskarus un saulesbrilles vai skūt bārdu, jo visi šie procesi pēkšņi kļuvuši sāpīgi. Pat pieskaršanās matu šķipsnai liek justies tā, it kā sānos būtu iedurts līdz baltkvēlei nokaitēts nazis,» savā pieredzē dalās R.Beršteins.
Viņaprāt, nervu sistēma kļūst paaugstināti jutīga vienkārša «domino efekta» rezultātā – kad migrēnas ietekmē tiek kairināta nevis noteikta nervu grupa, bet gan kāds no nervu centriem. Līdz ar to paaugstinātā jutība izplatās uz vairākām ķermeņa daļām. Salīdzinājumam zinātnieks piedāvā šādu metaforu – iedomājieties, ka kaimiņos skaļi skanoša mūzika kādam bojā nervus, bet viņš uz to reaģē, izlamājot kādu, kam ar to nav nekāda sakara. Tādējādi vienkārši tiek novadītas dusmas. Ar nerviem notiek līdzīgi – tiek novadīts saņemtais kairinājums, un drīz jau kļūst grūti atrast tādu vietu uz ķermeņa, kas nebūtu kļuvusi pārāk jutīga.
R.Beršteina vadībā pretmigrēnas medikamentu iedarbība izmēģināta uz… žurkām, kairinot to astes gala nervus. Pēc attiecīgo nervu kairinājuma lietā tika liktas zāles, un atklājies, ka kairinājums nebeidzas vairāk nekā stundu. Tas apliecināja vispārzināmo faktu, ka pretmigrēnas medikamenti ir efektīvi tikai tad, ja lietoti savlaicīgi (!), un novēlota ielūkošanās zāļu skapītī var tikai mazliet samazināt mocību laiku.
Lai kā arī būtu ar migrēnas terapiju aiz robežām, mūsu platuma grādos par pietiekami labu līdzekli migrēnas ārstēšanai un profilaksei līdzās citramonam un saridonam (labi, ka tā!) atzīts mūžam vecais un universālais aspirīns, turklāt nevis modernajā pasaulē ražotais un krāsainajās pudelītēs fasētais, bet joprojām vienkāršajās papīra paciņās saiņotais. Nosacījums, ka medikaments jālieto savlaicīgi, gan paliek spēkā. Bieži mēdz būt tā, ka īsi pirms nepatīkamo, specifisko galvassāpju sākuma jūtami minimāli redzes traucējumi, deniņu pulsēšana vai līdzīgi «signāli» par tuvojošos likstu. Savlaicīgi talkā lietoti medikamenti palīdzēs tai vieglāk tikt pāri. Vienīgā neatrisinātā problēma, ko atzīmē arī R.Bernšteins, ir migrēnas uzbrukums miegā, jo tad par savlaicīgu profilaksi nevar būt ne runas. Ja vien cilvēks nav gaišreģis.
