8. Saeimas vēlēšanu tuvošanās ir sākusi bīstami aptumšot prātus gan pie varas esošajiem, gan uz to vēl tikai cerošajiem, un nu populistiski likumprojekti un lēmumi gāzīsies kā no pavērtām slūžām.
8. Saeimas vēlēšanu tuvošanās ir sākusi bīstami aptumšot prātus gan pie varas esošajiem, gan uz to vēl tikai cerošajiem, un nu populistiski likumprojekti un lēmumi gāzīsies kā no pavērtām slūžām. Žēl, ka paši slūžu darbinātāji ne vienmēr padomā, kam un cik izdevīga ir šī populisma lavīna, kuras priekšā veselais saprāts bieži vien nevar nostāvēt. Izskatās, ka šādā virpulī gadījies būt ierautam arī Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektoram Jānim Naglim, kura mūžīguma statuss nu draud izplēnēt priekšvēlēšanu batāliju krustugunīs. Tikai pagaidām nav īsti skaidrs, cik reāls pamats Ekonomikas ministrijas saceltajai ažiotāžai saistībā ar PA šefa darbības likumību.
Vispirms jāteic, ka valdības partijām aizmirsusies vecuvecā patiesība – jo vairāk tās ķīvējas savā starpā, jo vairāk iegūst kreisās partijas. It īpaši par to vajadzēja padomāt nepilnu gadu pirms Saeimas vēlēšanām. Skaidrs, ka nevienai valdības partijai šādas aktivitātes reitingus nepaaugstinās. Otrkārt, jebkāda veida «buksēšana» privatizācijas lauciņā ir izdevīga pagaidām savu partiju tā arī nenodibinājušajam Latvijas Bankas prezidentam Einaram Repšem, kuram nu ir uzradušies jauni (un šoreiz – pamatoti) iemesli valdības partiju kritizēšanai. Un, ja pēdējās ir tik netālredzīgas, ka dod šādus iemeslus Repšem rokā, tad lai vaino pašas sevi.
Sabiedrībai pašlaik absolūti nav skaidra J.Nagļa pārkāpumu nozīmība. Ja jau ekonomikas ministrs, PA pilnvarnieks Aigars Kalvītis PA un tās ģenerāldirektora J.Nagļa darbībās «Lattelekom» lietā saskata procedūru neievērošanu, taču neapšauba veikto maksājumu pamatotību, tad sabiedrībai ir skaidri un gaiši jāpasaka, kuras procedūras nav ievērotas. Un te, kā izskatās, iespējami tikai divi varianti. Pirmais – J.Nagļa darbībās tiešām ir konstatēti nopietni pārkāpumi, par kuriem ekonomikas ministrs vairās runāt. Ja tā, tad sabiedrībai ir tiesības zināt par tiem, un klusēšana šajā gadījumā nedara godu nevienai amatpersonai vai partijai. Otrajā gadījumā – J.Nagļa darbībās ir konstatēti formāla rakstura pārkāpumi, bet īstais iemesls ir kādas sabiedrībai atkal nezināmas interešu sadursmes starp J.Nagli un Tautas partiju (TP), kuras pārstāvis A.Kalvītis nācis klajā ar paziņojumu nākamajā Ministru kabineta sēdē ierosināt J.Nagļa atbrīvošanu no amata. Otrais gadījums būtu TP kļūda, par kuru, iespējams, var iznākt samaksāt ar viena otra vēlētāja balsi nākamajās parlamenta vēlēšanās. Katrā ziņā argumentācijas neizpaušana šajā lietā vieš aizdomas par to, ka politiķiem ir kas slēpjams.
Slikti ir arī tas, ka J.Nagļa atbrīvošanu atbalsta ne tikai lielo uzņēmumu privatizāciju torpedējošie «tēvzemieši» ar Normundu Lakuču priekšgalā, bet arī Saeimas opozīcija, kas, Egila Baldzēna vārdiem runājot, ir «priecīgi pārsteigta, ka Kalvītis tikai tagad ir pamanījis to, uz ko sociāldemokrāti jau vairākkārt norādījuši». Ja tā ir tikai politisko rēķinu kārtošana, tad nekādā gadījumā to nevajadzētu darīt ar opozīcijas deputātu palīdzību – tas tikai kārtējo reizi apliecinātu komandas un džentlmeniskas solidaritātes principu deficītu jau tā ne pārāk vienotajā valdības darbā.
Atbildes gājiens nu jāgaida no «Latvijas ceļa». Šķiet, šīs partijas priekšsēdis, kompromisu meistars premjers Andris Bērziņš reiz ir nokļuvis pamatīgās sprukās, jo lēmums, kas viņam jāpieņem, jebkurā gadījumā būs radikāls. Visvairāk politiski iegūs partija, kas pirmā pacels noslēpumainības plīvuru šai lietai, tādējādi respektējot sabiedrības tiesības zināt publiskās politikas procesus valstī, kas tiek uzturēta par nodokļu maksātāju naudu. Žēl tikai, ka šoreiz, šķiet, citkārt apdomīgie politiķi nav līdz galam izrēķinājuši, kam un cik izdevīgs būs ķīviņš par Nagļa atstādināšanu. Tā var izrādīties arī Pirra uzvara.
