Kopš pirmdienas, kad Latvija parakstīja iestāšanās līgumu ar Eiropas Vides aģentūru, esam spēruši kārtējo soli tuvāk Eiropas Savienībai.
Kopš pirmdienas, kad Latvija parakstīja iestāšanās līgumu ar Eiropas Vides aģentūru, esam spēruši kārtējo soli tuvāk Eiropas Savienībai. Mūsu valsts vides likumdošana novērtējumā, ko Eiropas Komisijai snieguši PHARE projekta eksperti, no visām kandidātvalstīm atzīta par labāko. No 13 svarīgākajām Eiropas komisāru direktīvām vides likumdošanas jomā Latvija ir izpildījusi 12. Pagaidām no mums tiek prasīta likumu atbilstība, likumu izpildi atstājot uz vēlāku laiku. Cik tīru gaisu elpojam un cik tīru ūdeni lietojam, zinām paši.
Uz Eiropas pusi virzāmies strauji, taču arvien problemātiskāk kļūst pārvarēt īsākus attālumus – pilsētas, rajona, novada robežās. Līdzekļu vietējās satiksmes nodrošināšanai nepietiek, un, kā brīdina Satiksmes ministrijas amatpersonas, nākamajā gadā dotācijām dzelzceļa un autobusu pasažieru pārvadājumiem plānots piešķirt vēl mazāk līdzekļu. Dažādu līmeņu amatpersonām nu vajadzēs strādāt virsstundas, lai meklētu risinājumu, tas ir, kā samazināt maršrutu skaitu. Jo, kā saprātīgi spriež ierēdņi, – naudas esot tik, cik ir.
Varētu piebilst – dažkārt nedaudz vairāk. Piemēram, šonedēļ tapa zināmi kārtējie Rīgas Domes sasniegumi: augustā Domes ierēdņi un darbinieki, ieskaitot šoferus, saņēma prēmijas par labu darbu, izstrādājot nākamā gada budžetu. Tas ir pareizi, jo ierēdņi taču strādā tautas labākas nākotnes vārdā.
Kā liecina Pasaules Bankas pētījumi, nauda mēdz uzrasties vispārsteidzošākajos veidos un apmēros arī partiju kabatās. Mūsu politiķus finansē arī personas, kuras, «pēc papīriem», ir visai trūcīgas. Vai sponsori ziedo idejai, vai arī pērk konkrētus likumus un lēmumus (to neesamību), partiju deklarācijas klusē. Par to īstas skaidrības nav arī Valsts ieņēmumu dienestam, kam ir iespējas pārbaudīt attiecīgo līdzekļu legalitāti. Partiju finansu korupciju Pasaules Banka atzinusi par vienu no nopietnākajām augstākā līmeņa korupcijas problēmām Latvijā.
Šonedēļ sabiedrībā plaši tika spriests, kā samazināt lietojamo ordeņu un medaļu klāstu. Saeimas deputāti pēc Tautas partijas iesniegtā likumprojekta par ordeņiem un godazīmēm steidza nākt klajā ar dažādām sentencēm. Vieni aizliegumu nēsāt padomju ordeņus pielīdzināja aizliegumam lietot padomju laikā liktos zelta zobus. Otri likumprojekta autoriem aizrādīja, ka padomju laikā saņemti apbalvojumi arī par cilvēku glābšanu, trešie zināja teikt, ka nekur citur pasaulē vecus ordeņus nenēsā. Tikai par to, kā panākt, lai šis likums varētu darboties un lai tas nebūtu pretrunā ar vispārējām cilvēka tiesībām, neviens nerunāja.
