Kuram gan nepatīk skatīties labas filmas? Vismaz Špicbukam – noteikti patīk. Visticamāk, arī jūs neesat redzējuši, kā filmas tiek sagatavotas rādīšanai.
Kuram gan nepatīk skatīties labas filmas? Vismaz Špicbukam – noteikti patīk.
Visticamāk, arī jūs neesat redzējuši, kā filmas tiek sagatavotas rādīšanai.
Filmu demonstrēšana attīstās
Špicbuks nekad vēl nebija redzējis, kā izskatās telpā, kur kinoteātrī strādā mehāniķis. Noteikti arī jūs, zālē sēžot, esat ievērojuši gaišo lodziņu augšā, pa kuru filma tiek rādīta. Aiz tā parasti uzturas viens cilvēks – mehāniķis. Tur uzzinājām, ka mūsdienās filmas ir plānākas un tām nav vajadzīgi tādi uzglabāšanas apstākļi kā agrāk.
Toreiz filmu lentes bija ugunsnedrošas. Vajadzēja īpašus skapjus un šķīdumus, lai tās pareizi uzglabātu. Ar laiku lentes palika sausas un varēja viegli aizdegties. Ja uguns tika pie filmām, ātri vien varēja aizdegties arī kinoteātra telpas.
Kinoteātri ir arvien vairāk aprīkoti ar labu tehniku un, piemēram, rādot filmu, vairāk nav tik bieži jāmaina ruļļi, lai demonstrētu nākamo daļu. Ciemojoties «Kino 19», Špicbuks uzzināja, ka arī ar labāko aparatūru diemžēl gadās visādi piedzīvojumi, piemēram, pagājušajā gadā seansa laikā saplīsis viens no demonstrēšanas aparātiem, un mehāniķim vajadzējis pēc katra ruļļa slēgt zālē gaismu un mainīt lentu.
Intervējot «Kino 19» direktori Ivetu Čunčuli, Špicbuks pārliecinājās, ka kinoteātrī darba pietiek visai dienai un varbūt pat vairāk. Izrādās, nepietiek tikai izdomāt, kuras filmas gribētu rādīt Jelgavā. Tās jābrauc pasūtīt uz Rīgu. Vai jaunākos kinodarbus redzat reizē ar galvaspilsētas skatītājiem vai vēlāk, atkarīgs no tā, cik ir kopiju. Kinoteātra direktorei ļoti patīkot bērnu filmas.
Kino skatītāji grauž kāpostus
Jā, nudien, tur atliek vien pabrīnīties, jo «Kino 19» direktore pēc seansa zālē atrodot ne tikai čipsu, riekstiņu un cepumu pakas, tukšās pudeles un pat zeķes un zeķbikses, bet arī kāpostu kacenus. Arī tie izrādās labs uzkožamais filmas laikā.
Špicbuks no tiesas sāka pārdomāt, vai tikai toreiz, kad viņa draugi pēc seansa uz krēsla atstāja kaudzi ar konfekšu papīriņiem, tomēr nevajadzēja aizrādīt vai pašam tos savākt. Iveta Čunčule pastāstīja, ka viņai neesot tikai cienīgais amats kinoteātra direktore, bet viņa pati arī tīrot zāli – reizēm pat vairākas stundas… Īpaši grūti esot satīrīt saulespuķu sēklu čaumalas, jo tās saķeroties gan krēslu audumā, gan paklājā.
Ko skatās jelgavnieki
Jelgavnieki labprāt apmeklējot dažādas filmas. Protams, bērni – vairāk viņiem domātās, gados vecāki cilvēki – romantiskās, bet studenti – visas.
Citreiz aiz zāles durvīm varot dzirdēt, ka šausmu filmas laikā kāds jūtīgāks skatītājs iebļaujoties, un tad parasti atskan jautri smiekli. Pēc īpaši skumjām filmām dažs noslaukot arī pa asarai.
Visvairāk bērnu nākuši uz filmu «Mazais Stjuarts». Iveta Čunčule atzina, ka bērnu filmām vienmēr liekot zemākas cenas, kaut gan filmu izplatītāji, protams, gribētu, lai tās ir augstākas. Parasti zāle pilna esot uz lētajiem seansiem, bet vismazāk skatītāju nākot piektdienās, kad nomainās repertuārs. Cilvēki laikam bauda citas izklaides. Taču seansi notiek vienmēr, arī tad, ja maz apmeklētāju.
«Kino 19» viesojās «Jundas» žurnālistes Laura Raumane, Ieva Neimane, Karīna Birzniece, Kristīne Savicka un Jolanta Biškina.
