Stāstu par pirmā latviešu vieglatlēta brāļu draudzes sludinātāja un galma skrējēja Jēkaba Skangala dzīvi latviskā mēlē varēja lasīt 1833. gadā laikrakstā.
(Turpinājums. Sākums 24. janvāra numurā)
Stāstu par pirmā latviešu vieglatlēta brāļu draudzes sludinātāja un galma skrējēja Jēkaba Skangala dzīvi latviskā mēlē varēja lasīt 1833. gadā laikrakstā «Ziņas par notikumiem iekš Dieva valstības, mīļām latviešu dvēselēm par atzīšanu un par stiprināšanu iekš vientiesīgas ticības un mīlestības uz to Kungu Jēzu Kristu» ar virsrakstu «Dzīves stāsts viena Jēzus mīļotāja mūsu zemē, kam vārds bija Jēkab Skangal». Vācu valodas pratēji Latvijā un Igaunijā šo stāstu varēja lasīt arī izdevumā «Dorp. Evangelische Blätter» (1834., Nr.50).
Šīs ziņas Latvijas brīvvalsts laikā gaismā cēla baznīcu vēstures pētnieks Ludvigs Adamovičs. Teoloģijas zinātņu doktors, Latvijas Universitātes profesors un Teoloģijas fakultātes dekāns, daudzu Baznīcas vēsturei veltītu rakstu autors 1928. gadā apciemoja Hernhūti un pētīja brāļu draudzes arhīvus, sagatavojot publicēšanai savus darbus «Latviešu brāļu draudzes sākumi un pirmie ziedu laiki» (1934.) un «Die lettische Brūdergemeine 1739 1860» (1938.).
Ludvigam Adamovičam arī pašam bija saistība ar skriešanu.
Viņa dēls Valdis (Voldemārs) bija sprinteris Latvijas meistars 100 metru skrējienā 1938. gadā, bet nākamajā vasarā studentu spēlēs Monako kopā ar citiem mūsu valsts pārstāvjiem izcīnīja bronzas medaļu 4 x 100 metru stafetē.
Profesoru un viņa ģimeni 1941. gadā deportēja, Adamoviču liktenis izzudis Sibīrijas sniegājos.
Ziņas par pirmo Latvijā zināmo skrējienu atzīmētā laika sprīdī un distances garumā nāk no 19. gadsimta sākuma.
No laikraksta «Rigasche Zeitung» uzzinām, ka 1825. gada 17. augustā vācu «ātrskrējējs» Gērings (Gņhring) vienā un tajā pašā vakarā, bez konkurentiem pa Ķeizardārza celiņiem skriedams, sasniedzis divus rekordus.
Vispirms viņš apsolījies noskriet septiņas verstis 36 minūtēs, bet paveicis to jau 33 minūtēs, ne reizes neapstādamies. Tūliņ pēc tam viņš pieteicis jaunu rekordu mēģinājumu: deviņas verstis 46 minūtēs, bet noskrējis 42 minūtēs. 23. augustā Gērings skrējis 30 reizes apkārt Ķeizardārzam, t.i., 11 verstis, un paredzēto 54 minūšu vietā beidzis distanci 52 minūtēs.
Pagāja laika sprīdis, un pienāca 1897. gads, par kuru Latvijas sporta vēstures izdevumos uzzinām, ka tālaika presē parādījusies ziņa «Rīgas vācu vingrotāju biedrībā sākuši nodarboties ar vieglatlētiku».
Vingrotāju biedrība divas reizes 1912. un 1932. gadā izdevusi savu «Rigasche Turnverein chronik», kurā aprakstīti visi svarīgākie notikumi biedrībā un ap to, taču neviena vārda par vieglatlētiku 1897. gadā.
Taču ne jau par visu rakstīja hronikas. Tāpēc ieskats tāgada preses slejās. «Baltijas Vēstnesis» 1897. gada 19. (1.) jūlijā:
«Rīgas Vingrotāju biedrība, kā mums ziņo, iesākusi vasaras vingrošanas (klajumā) 20. jūnijā. Biedri nodarbosies ar brīvvingrošanu, rotaļām un tamlīdzīgām lietām.»
Vai ar šo varētu saprast vieglatlētikas vingrojumus? Minētā informācija aizņemta no vācu laikrakstiem «Rigasche Rundschau», kā arī «Düna Zeitung» 30. (18.) jūnijā iedaļā «Lokales» var lasīt latviskā teksta vācu valodas variantu, taču nav ne vārda par «lauf» (skriešana) un «sprung» (lēkšana) vingrinājumiem.
(Turpmāk vēl.)
