Līvbērzes pagasta Aizupes pamatskola nu var lepoties ar vēl kādu labi sakoptu stūrīti – mežiņā aiz skolas ierīkota Veselības taka un Zaļā klase.
Līvbērzes pagasta Aizupes pamatskola nu var lepoties ar vēl kādu labi sakoptu stūrīti – mežiņā aiz skolas ierīkota Veselības taka un Zaļā klase. Objekti tapuši ciešā sadarbībā ar skolēniem un viņu vecākiem.
Apses rada ideju
Skolas direktore Klāra Stepanova stāsta, ka visam aizsākums bijusi iecere sakopt aizaugušo meža stūri, kas atradās aiz skolas: «Tur tiešām bija īsti džungļi – kopā ar bērniem un vecākiem organizējām talku un mežu iztīrījām. Bija jānozāģē arī vairākas vērienīgas apses – celmi palika. Sākumā nesapratām, ko ar tiem darīt, bet, kopīgi apspriežoties, radās arī ideja – ierīkot tur klasi. Celmi ir skaisti izvietoti, bērni uz tiem var sēdēt, un skolotājs – vadīt stundu. Labos laika apstākļos audzēkņi dodas ārā, sasēžas uz celmiem un notiek dabas mācības stunda – turpat ārā viņi var meklēt dabas materiālus, iepazīties ar dzīvo dabu, sēnēm un augiem. Tā tiek apvienots patīkamais ar lietderīgo. Bet tas bija tikai sākums.»
Vecākiem nekad nav gana
Aizupes skola ir viena no tām retajām, kurā aktīvi darbojas vecāku padome. Tas nav formāls veidojums – vecāki tiešām ik brīdi ir gatavi iesaistīties skolas dzīvē. Viņi ir tie, kas saprot – jo labāka būs izglītības iestāde, jo interesantāk tajā bērniem būs mācīties. Vecāku padomes priekšsēdētājs Aivars Gulbis atzīst, ka vajag tikai sākt: «Parasti šādas sadarbības trūkums skaidrojams ar pasivitāti, taču mēs sapratām, ka vajag tikai sākt, un tad arī kūtrākie vecāki ir gatavi līdzdarboties. Tā nu kopā sanāca aktīvākais kodols, un citi, redzot, cik daudz ir iespējams paveikt, nevarēja atteikties. Mēs labi saprotam, ka izglītībai valstī tiek pievērsts par maz uzmanības. Neba jau mēs vienmēr varam palīdzēt finansiāli, bet izrādās, ka ļoti daudz iespējams izdarīt tikai ar labu apņemšanos vien.»
Pateicībā par lieliskajām vecāku aktivitātēm skola ik gadu viņiem dāvā kādu kopīgu ekskursiju, kā arī Ziemassvētku balli. Šajā gadā ekskursija izvērtās par ideju jaunam darbam.
Ventiņi nav labāki par mums
Aizupes skolas audzēkņu vecāki šogad devās ekskursijā uz Ventspili. Tur labi atpūtušies un daudz arī redzējuši. A.Gulbis atzīst, ka pilsēta tiešām labi sakopta un daudz no tās var mācīties: «Mums tiešām radās balta skaudība – vai tad mēs esam sliktāki par ventiņiem! Nebūt ne. Redzot viņu iekārtoto bērnu laukumu, sapratām, ka tas nav nekas pārdabisks. Protams, mums nav to līdzekļu un iespēju, kas Ventspilij, bet tas pamudināja uz jauniem darbiem. Nolēmām, ka mežiņā aiz skolas varam ierīkot ko līdzīgu.»
Objektus projektē bērni
Ideja bija dzimusi – jāķeras pie realizēšanas. Tika nolemts, ka cauri visam mežam vīsies veselības taka, uz kuras tiks sacelti dažādi objekti – šķēršļi. Jau pagājušajā gadā projektu nedēļā skolā katrai klasei tika uzdots izveidot kāda attiecīga objekta projektu. Bērni izvēlējās sev piemērotāku, piemēram, 6.a klase projektēja līdzsvara baļķi, 3. klase – «čūsku», 7. klase – tūrisma sienu. Kad projekti gatavi, tie jāievieš dzīvē. Bērni kopā ar vecākiem izveidoja visus objektus. Skolas direktore atzīst, ka īpaši speciālisti piesaistīti netika: «Skolēni kopā ar vecākiem paveica visu darbu.» A.Gulbis pasmaida: «Bija skaidrs, ka «haltūrēt» mēs nevaram, jo darbs taču saistīts ar mūsu bērnu drošību.»
Par izejmateriālu tika izmantots gan uz vietas iegūtais, gan līdzekļi, ko skola piesaistīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstītajā projektā.
Tagad jau laukumā notiek dažādas kopīgas aktivitātes. Direktore stāsta, ka Veselības taka kalpo kā jauka vieta sporta dienu norisēm: «Te bērni var pavadīt arī brīvos brīžus. Mežiņā ir uzkalniņš, ko dēvējam par gleznotāja kalniņu. Zīmēšanas stundās bērni tur var rast iespaidus jauniem darbiem. Esam izveidojuši karoga mastu, un tas ļauj arī svinīgus pasākumus organizēt dabā.»
A.Gulbis spriež, ka pie sasniegtā noteikti nedrīkst atslābināties: «Darbs ir jāturpina, un galvenais, ka ieceru netrūkst.»
Jau patlaban pļaviņā sākts celt «ķemertiņus», lai bērniem pasākumu laikā nebūtu jāskrien uz skolas labierīcībām. Vēl plānā ir lielās Lieldienu šūpoles, un top arī futbola laukums. A.Gulbis joko, ka slinkums ir progresa bīdītājs: «Tas, ka mēs iesākto izdarām pamatīgi, liecina tikai par vienu – mums vienkārši būtu slinkums pēc kāda laika atkal ķerties pie tā paša darba un darīt vēlreiz. Tāpēc, ja kam ķeras klāt, tad ar pilnu atbildību un no visas sirds.»
