Komentāriem tematus rada pati ikdiena. Žurnālistiem nav pašas saulainākās tās dienas, kad rodas pārpratumi, kļūmīgas situācijas un kad laikraksts saņem pārmetumus.
Komentāriem tematus rada pati ikdiena. Žurnālistiem nav pašas saulainākās tās dienas, kad rodas pārpratumi, kļūmīgas situācijas un kad laikraksts saņem pārmetumus. Vēl muļķīgāk gadās tad, ja lasītājs nu itin nemaz nav sapratis raksta jēgu, pārpratis to un uzmetis lūpu kā gražīgs bērns, kam netaisnīgi nodarīts pāri.
18. jūlijā publicēto komentāru «Monopols uz zibeni» tieši tā arī diemžēl uztvēra Jelgavas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (BUB) valdes priekšsēdētājs M.Bitāns, jau nākamajā dienā redakcijai atsūtot šeit publicēto aizvainojuma pilno vēstuli.
Kad komentāra autors pirmdienas rītā ieradās pie M.Bitāna, lai noskaidrotu, kas ir pārprasts, nav saprasts, vai – par ko viņš (visu biedrības darbinieku vārdā!) vaino žurnālistu un avīzi kopumā, viņam tika ierosināts sagatavot izsmeļošu, iespējami precīzāku publikāciju, lai lasītāji rastu maksimālu skaidrību par to, kā tikt pie efektīva zibensnovedēja. Turklāt sarunā M.Bitāns uzsvēra, ka Jelgavas BUB nav tik turīga, lai līdzīgu informāciju publicētu par samaksu. Taču Jelgavas BUB valdes priekšsēdētājs nepiekrita šādam rakstam, pat ja tā ievadā publicētu paskaidrojumu par to, kā tapis iepriekšējais komentārs: viņš uzskatīja, ka (ne mazāk, ne vairāk) ir pārkāpta žurnālista ētika, nepamatoti «nomelnojot» Jelgavas BUB. Viņš uzskatīja, ka Jelgavas brīvprātīgo ugunsdzēsēju «mundiera gods» saglabājams vienīgi, publicējot viņa vēstuli pilnībā, kas tagad arī tiek darīts.
Diemžēl no tā neko neiegūst pārējie lasītāji – tie, kuriem tiešām būtu noderīgi smelties profesionālu padomu zibensnovedēju ierīkošanā. Pārprasta pāridarījuma apziņa Jelgavas BUB valdes priekšsēdētājā rada vienīgi vēlmi pēc apliecinājuma, ka viņa vadītā (nevienā vietā nepieminētā) organizācija nepamatoti apvainota un tādēļ viņš gaida gandarījumu.
Nekas cits neatliek, kā vien vēstulē prasītās atbildes sniegt atsevišķā komentārā.
Vispirms, 18. jūlija komentārā nebija ne rindas, ne pārmetuma ēnas Jelgavas BUB (tas pat netika pieminēts). Tiesa, nebija arī minēti faktu avoti (tos atklātā ēterā LNT ziņu raidījumā minēja kāda BUB Rīgas rajona amatpersona) – iespējams, informācijas avota neminēšana šajā gadījumā bija kļūmīga, tāpēc pilnīgi viss komentārā sacītais ticis mehāniski un turklāt pārprasti attiecināts uz Jelgavu.
Otrkārt, minēto komentāru gatavojot, redakciju (pretēji M.Bitāna apgalvojumam) ļoti interesēja Jelgavas BUB darbinieku viedoklis attiecībā uz zibensnovedēju ierīkošanu, tāpēc 17. jūlijā divu stundu laikā (!) tika mēģināts sazvanīt (pa diviem tālruņa numuriem) kādu no viņiem, diemžēl klausulē velti skanēja tikai garie pīkstieni (M.Bitāns atzīst, ka viņu, iespējams, arī nebūtu varēts sazvanīt, jo viņš esot atvaļinājumā, taču viņš apšaubīja, ka klusējis arī otrais tālrunis). Nenoliedzami: ja būtu notikusi žurnālista saruna ar BUB darbiniekiem, rakstā tas noteikti tiktu atspoguļots, arī komentārs būtu bijis konkrētāks.
Treškārt, M.Bitāns savā vēstulē uzdod vairākus jautājumus, uz kuriem uzskatu par savu pienākumu atbildēt.
Summu – 400 latus par zibensnovedēja ierīkošanu – minēja attiecīgais (cita rajona!) BUB vadītājs.
Frāze komentārā «…zibensnovedēju kvalitāte ir pārāk zema pat vājam pašapmierinājumam» nu nekādi nebija attiecināta uz BUB speciālistu ierīkotajiem zibensnovedējiem, gluži pretēji: tika akcentēts, ka tieši BUB speciālistu izstrādājumiem līdz šim neesot reģistrēts neviens gadījums, kad tie būtu pievīluši. Šie vārdi drīzāk ir cildinoši. BUB veikto darbu kvalitāte ne tieši, ne netieši, ne ar vārdu, ne ar rindu netika un netiek apšaubīta. Gluži otrādi: komentārā tika apšaubīta «mājas apstākļos» darināto zibensnovedēju drošība.
Varu daļēji piekrist M.Bitānam tikai par BUB «ieskaitīšanu monopolistos»: šā komentāra daļa laikam būtu vērta, lai par to nopietnāk padiskutētu, nevis samērā brīvi (kā to tiku darījis) operētu ar šo apzīmējumu. Visi pārējie jautājumi vēstulē šķiet vai nu atbildēti, vai arī tie ir retoriski.
Tajā pašā laikā dažāda ir apdrošināšanas kompāniju attieksme pret zibensnovedējiem. Kā paskaidroja sabiedrības «Balva» pārstāve, apdrošinot mājīpašumu, netiek obligāti prasīts, lai tas būtu aprīkots ar zibensnovedēju. Labāk gan esot, ja tāds ir, turklāt, ja īpašnieks uzrāda BUB izsniegtu maksājuma kvīti par zibensnovedēja ierīkošanu, «Balva» paredz mazāku apdrošināšanas maksājumu (tā paužot uzticību BUB speciālistiem). Tomēr zibensnovedēja varot arī nebūt – apdrošinot īpašumu, tā esamība neesot būtiska.
Pilnīgi citāda attieksme pret zibensnovedējiem ir apdrošināšanas kompānijai «BTA»: šīs firmas obligāta prasība gan esot mājas īpašuma aprīkojums ar zibensnovedēju, taču (padoksāli!) – esot pilnīgi vienalga, kas tādu ierīkojis, tā varētu būt kaut zemē vienkārši iedzīta metāla caurule.
Viss liecina par 18. jūlija komentārā minēto: sabiedrībā valda pārāk liela neskaidrība visā, kas saistīts ar zibensnovedējiem. Joprojām neredzu citu iespēju, kā vien šajā problēmā kopīgi un radikāli iesaistīties gan valstij, gan attiecīgajiem dienestiem, sabiedriskajām organizācijām un firmām – lai iedzīvotājos maksimāli vairotu drošību stihijas priekšā. Paturot uzmanības centrā nevis abstraktus mundierus un pogu spožumu, bet reālas zibens briesmas.
