«Maitas, nospēruši telefonu!» Diemžēl pie šādas atziņas ik dienas spiesti nonākt daudzi tūkstoši cilvēku visā pasaulē.
«Maitas, nospēruši telefonu!» Diemžēl pie šādas atziņas ik dienas spiesti nonākt daudzi tūkstoši cilvēku visā pasaulē. Kamēr Lielbritānijā par šādu izlēcienu ar likumdevēju svētību vainīgajam ir pilnībā garantēta dažu gadu dzīve «kroņa» maizē, amerikāņi piedāvā daudz radikālāku pretzagšanas līdzekli, proti, padarot sakaru līdzekli nelietojamu un nepārdodamu, to vienkārši saspridzinot.
Tiek apgalvots, ka miniatūrs sprādziens kristāla apstrādes īpatnību dēļ neizbēgami notiktu tad, ja kāds mēģinātu sasist tālruņos atrodošos silīcija mikroshēmu, taču patlaban tiek lauzītas galvas, kā «miniellesmašīnu» aktivizēt no attāluma. Viens no variantiem – nosūtīt uz zagto tālruni speciālu signālu, un līdz ar klusinātu eksploziju gan sabojāt aparātu, gan iznīcināt tajā esošo informāciju. Taču tas būtu pilnīgi bezjēdzīgi, ja garnadzis savu guvumu būtu jau paguvis izslēgt vai izjaukt. Tiek apspriests arī variants telefonu spridzināt tad, kad kāds mēģina atvērt tā korpusu vai nomainīt SIM karti (piemēram, dotētajiem telefoniem).
Nav gan arī īsti skaidrs, vai paši ražotāji gribētu laist tirgū ar šādām pretzagšanas sistēmām apgādātus aparātus – galu galā pastāv nopietns risks, ka kāda tehniska defekta dēļ spridzeklis «iet vaļā» tad, kad tam nemaz nav jāsprāgst. Piemēram, īpašnieka kabatā vai īpašnieces rokassomiņā.