«Kultūrtūrisma vakardiena, šodiena un rītdiena» – ar šādu nosaukumu pagājušonedēļ Dobelē risinājās konference.
“Kultūrtūrisma vakardiena, šodiena un rītdiena” – ar šādu nosaukumu pagājušonedēļ Dobelē risinājās konference, kas, tuvojoties 2008. – starpkultūru dialoga – gadam, aicināja sanākt kopā Dobeles rajona pašvaldību speciālistus un Dobeles rajona Padomes sadarbības partnerus no Akmenes (Lietuva), Jonišķiem (Lietuva), Lēnes – Viru (Igaunija), Koninas (Polija), Ulricehamnas (Zviedrija), lai apzinātu tūrisma un kultūras attīstības situāciju un plānotu turpmāko sadarbību. Ir uzskats, ka tradicionālais tūrisms kā vienkārša objektu apskate kļūst neaktuāls, taču vērojama tendence palielināties tūrismam, kas saistīts ar kultūras norišu apmeklēšanu, apskatot arī kultūras un vēstures objektus. Prakse pie stellēm un maizes krāsns Konferences dalībniekiem bagātīgu informāciju sniedza speciālisti no Dobeles rajona Padomes, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, pilsētas kultūras nama, Tērvetes Tūrisma informācijas centra. Arī ārzemju viesi bija sagatavojuši stāstījumus par kultūrvēsturisko mantojumu viņu pārstāvētajās pašvaldībās. Izveidojot darba grupas, konferences dalībnieki tikai aicināti strādāt praktiski. Pirmā grupa Dobeles kultūras nama austuvē kopā ar folkloras kopu “Puduris” apguva aušanas māku un Intas Jansones vadībā vingrinājās burdona dziedāšanā. Otrā devās uz Vecauces pili, kur iepazina gleznotāja Raita Junkera daiļradi, pašu pili, apmeklēja arī Auces luterāņu baznīcu un gleznoja. Trešā grupa darbojās Tērvetes Senvēstures muzejā – cepot maizi āra akmens krāsnī, kā to darīja senie zemgaļi; pielaikojot zemgaļu tērpus un rotas. Pašcepto maizi viesi vēlāk arī iebaudīja, piedzerot klāt zāļu tēju. Savukārt “Pikšās” bija iespēja uzzināt, kā šai vietai tiek piesaistīti gados jauni cilvēki. Piemēram, aicinot uz turieni jaunlaulātos. Jaunais vīrs un jaunā sieva tiek iepazīstināti ar saviem darbiņiem un pienākumiem senlaicīgā vidē. Galvenais ieguvums – kontaktu dibināšana Konferencē piedalījās arī Jelgavas pilsētas un rajona Tūrisma informācijas centra (TIC) galvenā speciāliste Tabita Šķerberga. “Mani uzaicināja kolēģi no Dobeles, jo kopā darbojamies Zemgales tūrisma darba grupā, kurā pārrunājam aktuālas lietas, plānojam pasākumus Zemgalē. Uzskatu, ka šādas konferences ir noderīgas, jo tūrismā pašlaik lielas iespējas paver pārrobežu projekti, un tam vajadzīgi kaimiņvalstu partneri,” viņa teic. “Tas ir arī informācijas avots un pieredzes apmaiņa, ieskats kaimiņvalstu kultūras norisēs, lai tūristus apkalpotu pēc iespējas zinošāks un profesionālāks darbinieks. Cilvēki arvien biežāk ienāk TIC, plānojot gan ekskursijas Latvijas robežās, gan individuālos ārzemju braucienus, jo ne visiem patīk ceļojumi lielās grupās. Nenoliedzami Lietuva un Igaunija ir tās valstis, kuras cilvēki paši var viegli apmeklēt, un priekšlasījumos dzirdam, ka tur tiešām ir ko redzēt. Arvien vairāk centrā jautā pēc informācijas, kartēm, brošūrām, pasākumu plāniem un kalendāriem. Mēs arī aicinām Jelgavas iedzīvotājus un caurbraucējus apmeklēt centru, jo iespēju robežās palīdzam cilvēkam meklēt informāciju. Mēs veidojam savu kartotēku gan par Latviju, gan kaimiņvalstīm.” T.Šķerberga arī uzsver, ka attīstīt tūrismu Zemgalē ir ļoti nepieciešams, jo novads atrodas Latvijas centrā un pa to notiek tranzītkustība, ir resursi tūrisma attīstībai, tam ir bagātīgs kultūrvēsturiskais mantojums – hercogistes muižas, pilis, baznīcas. Diemžēl tās ne vienmēr ir labā stāvoklī, bet, cerams, ar ES projektu līdzekļiem iespējams to uzlabot un padarīt objektus pieejamus apmeklētājiem. Tā, pēc speciālistes domām, arī varētu būt Zemgales kultūras tūrisma virzība. “Galvenais ieguvums no šādām konferencēm ir sanākšana kopā, pieredzes un zināšanu apmaiņa, kontaktu izveidošana,” secina arī Zemgales plānošanas reģiona tūrisma un lauku attīstības speciāliste Dace Vilmane. “Paveras iespējas strādāt sadarbībā un radīt kopīgus projektus, kopā risināt problēmas. Satiekas ne tikai Latvijas speciālisti, bet arī ārzemju sadarbības partneri, un, iespējams, tas ir kādu jaunu aktivitāšu sākums. Redzētais lieliski paplašina redzesloku – ne visu zinām, kas notiek kaimiņvalstīs un kas tepat rajonā. Šādi mēs gūstam informāciju par kultūrvēsturisko mantojumu, objektiem. Ļoti patika Igaunijas pārstāvja viedoklis, ka lielākie kultūras tūrisma veicinātāji ir pasākumi un aktivitātes rajonos un pilsētās. Tie ir tūrisma virzītājspēks.” D.Vilmane uzskata, tūrisma kā uzņēmējdarbības veida attīstībā Zemgale nedaudz palikusi iepakaļ, jo te lielāks uzsvars tiek likts uz lauksaimniecību. 29. novembrī uz konferenci pulcēsies Zemgales tūrisma speciālisti.
