LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas Ekonomikas un agrārinformācijas nodaļas izbraukuma sēdē Jelgavā zinātnieki un speciālisti sprieda par Latvijas lauku attīstības politiku ES kontekstā.
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas Ekonomikas un agrārinformācijas nodaļas izbraukuma sēdē Jelgavā zinātnieki un speciālisti sprieda par Latvijas lauku attīstības politiku Eiropas Savienības kontekstā.
Jau trešo gadu abas zinātņu akadēmijas rīko kopīgas konferences un diskutē, kas jādara, lai likvidētu pagrimumu un bezcerību laukos.
Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta direktors Aivars Lapiņš uzskata, ka lauki ir visa Latvija bez pilsētu teritorijām – tātad 93 procenti no valsts. Laukos dzīvo 30 procenti iedzīvotāju, no kuriem lauksaimnieciskajā ražošanā nodarbināti 17 procenti, kas saražo 3,6 procentus no valsts iekšējā kopprodukta. A.Lapiņš uzskata, ka galvenās Latvijas lauksaimniecības problēmas ir mazās saimniecības, kas nespēj efektīvi strādāt, un pamestās zemes platības. Viņš domā, ka Latviju neglābs tikai apmežošanas projekti, lauku tūrisms, dzērveņu vai sēņu audzēšana. Lietderīgāk būtu attīstīt likumus, kooperāciju, bioloģiskās daudzveidības projektus un veidot dialogu ar sabiedrību: izdot rokasgrāmatas, rīkot konferences, sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām. Departamenta direktors aicina nopietni padomāt par komunikāciju centru izveidi laukos un iespēju strādāt mājās ar interneta palīdzību.
Profesore Baiba Rivža un docente Maiga Krūzmētra referātā «Jaunā Eiropas lauku attīstības politika un Latvija» izteica domu, ka galvenā lauku bagātība ir cilvēkkapitāls. Eiropas kustība par lauku cilvēku mūža izglītību, iestāšanos par kvalitatīvu pārtiku un iniciatīvu vietējā mērogā uzsākta 1996. gadā Kotkas konferencē Īrijā. Šī kustība rosina Eiropas sabiedrību arvien vairāk domāt par dzīves kvalitāti. Tas ir lauku attīstības endogēnais modelis, kam seko Eiropas Savienības valstis, turpretī Latvijā vēl ir spēkā eksogēnais modelis – ražošanas koncentrācija un apjomu palielināšana. Lai mēs varētu pārkārtoties atbilstoši Eiropas modelim, nepieciešams dažādot lauku ekonomiku, veidot jaunu lauku attīstības programmu un veikt zinātniskus pētījumus par lauku cilvēku gatavību nodarbošanās maiņai, mūža izglītībai un sociālajai aktivitātei, uzskata darba autores.
Par informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju nozīmi lauku attīstībā referēja profesors Pēteris Rivža, bet pašreizējā situācija lauksaimniecībā sasaucās ar LZA korespondētājlocekļa Viļņa Zariņa referāta nosaukumu «Strupceļš vai krustceles?».
