Gatavojoties pašvaldību vēlēšanām, politiskie spēki nezin kādēļ uzskatīja par nepieciešamu izvirzīt nevis kādu vienu līderi, bet gan veselus trīs, tiem piekabinot stabilitātes, drošības, kompetences un citas, vēl smieklīgākas, birkas.
Gatavojoties pašvaldību vēlēšanām, politiskie spēki nezin kādēļ uzskatīja par nepieciešamu izvirzīt nevis kādu vienu līderi, bet gan veselus trīs, tiem piekabinot stabilitātes, drošības, kompetences un citas, vēl smieklīgākas, birkas. Politologi un sabiedrisko attiecību jomā strādājošie šos «trijniekus» visai tēlaini dēvēja par svētajām trīsvienībām, kuru mistiskā nozīme nav zināma līdz pat šai dienai. Protams, viens nav cīnītājs, dubults neplīst un trīskāršs ne tik, tomēr zināmus secinājumus var izdarīt.
Pirmkārt, partiju rindās acīmredzami ir sācies līderu deficīts, un cilvēku, kas vienpersoniski ir gatavi uzņemties atbildību par padarīto, kļūst aizvien mazāk. Tajā pašā laikā politiskie spēki jūt bailes no jaunu, iniciatīvas pilnu un rīcībspējīgu politiķu ienākšanas vēlētāju redzeslokā, jo tas var samazināt līdzšinējos līderus atbalstošo elektorātu. Kā loģisks rezultāts šādai vēlmei ir jauno politiķu deficīts, kas ir acīmredzams gan Saeimā, gan arī lielākajā daļā Latvijas pašvaldību.
Otrkārt, ar «trīsvienībām» partijas cenšas vēlētājiem parādīt potenciālo partiju pārstāvju skaita nebeidzamību, it īpaši tas ir redzams situācijās, kad personālijas «trijniekos» tiek savietotas dažādās kombinācijās: sak, balso, par kuru gribi, – mums visi ir kompetenti. Bet, ja jau tā, tad kāpēc priekšvēlēšanu afišas un plakātus jau gadiem rotā vienas un tās pašas sejas?
Pēc domnieku balsojuma otrdienas ārkārtas sēdē sava trīsvienība – Andris Rāviņš ar jaunajiem vietniekiem Irēnu Škutāni un Juriju Strodu – nu ir arī Jelgavai. Tātad Latvijas Zemnieku savienība ir izpildījusi daļu solījumu saviem politiskajiem partneriem. Vai ar tādu pašu pietāti Domes pozīcija attieksies arī pret saviem vēlētājiem dotajiem solījumiem, rādīs laiks. Galu galā vēl priekšā pašvaldības izpilddirektora un viņa vietnieka vēlēšanas, tā ka valdošajai koalīcijai solījumi politiskajiem partneriem vēl nav izsmelti.
Domnieku balsojumi par abiem mēra vietniekiem atklāja arī vēl vienu interesantu apstākli. Ja par I.Škutānes kandidatūru Domes priekšsēdētāja pirmā vietnieka amatam nobalsoja 12 deputātu, bet par J.Strodu kā otro vietnieku – 11, tad ļoti neskaidras kļūst opozīcijas aprises. Šķiet, vienīgais atklātais opozicionārs pašlaik ir Viktors Valainis no Zemgales partijas. Maz skaidrības ar sociāldemokrātiem, kas dreifē no opozīcijas uz pozīcijas pusi, un nav zināms, kurp straume viņus aiznesīs. Kuru kandidātu tad beigu beigās viņi izvirzīja darbam pilsētas vadībā – Andreju Garanču vai I.Škutāni? Šāda veida politiskās konsekvences trūkums partijai var visai dārgi maksāt, un vēlētājiem var apnikt turpināt lauzīt smadzenes par vienas partijas biedru savstarpējām attiecībām. Katrā ziņā vienotas pozīcijas un partijas disciplīnas trūkums nav nopietnu politisko spēku iezīmes.
Ja valdošajā koalīcijā turpinās tā saucamais atvērto durvju princips un tajā visā nopietnībā iesaistās arī LSDSP, tas nozīmē, ka koalīcijas līderi jebkurā laikā jebkuram par kaut ko neapmierinātajam koalīcijas partnerim var parādīt šo atvērto durvju virzienā. Ja durvis visu laiku ir atvērtas, pa tām var ne tikai ieiet, bet diemžēl arī iziet, jo rakstiska koalīcijas līguma tā arī nav, pagaidām ir tikai rakstiska vienošanās par amatu sadali, bet – kas notiks pēc šo amatu sadalīšanas? Un kas notiks tad, ja šie amati netiks sadalīti tā, kā bija iecerēts? Uz kādiem pamatiem tādā gadījumā balstīsies izplūdusī Domes pozīcija? Varbūt uz savstarpējā izdevīguma principiem? Šādas politiskas laulības aiz aprēķina var izirt pirmās daudz maz nopietnās partiju interešu sadursmes rezultātā. Mūsdienās populāri kļuvuši laulību līgumi, šķiet, tāds patlaban netraucētu arī Jelgavas Domē. It īpaši, ja tā ir nolēmusi visus spēkus ziedot darbam pilsētas iedzīvotāju labā.
