Atkal 5. februāris. Atcerēsimies to tālo 1945. gadu, kad no Jelgavas, bijušās izstādes teritorijas, kā dzīvniekus vagonos sadzina izsūtāmos.
Atkal 5. februāris. Atcerēsimies to tālo 1945. gadu, kad no Jelgavas, bijušās izstādes teritorijas, kā dzīvniekus vagonos sadzina izsūtāmos. Vēl pat nebija beidzies karš, bet jaunā iekarotāju vara jau izrēķinājās ar tiem, kas cerēja palikt savās mājās. Šajā dienā aizgāja pirmais ešelons, aizraujot sevī ap tūkstoti, sekoja vēl citi. Tā arī, iespējams, neviens nepateiks, cik izveda, un galvenais nav ziņu, cik atgriezās. Reiz vēlējāmies tos, kas atgriezušies, redzēt, un to bija pavisam maz. Bet tagad? Cik viņu būs? Izklīduši, aizsaukti mirušo valstībā, nespēj ierasties, vecums, dažādas krikas.
Jūsu sāpju ceļu atcerēties un pieminēt atnāk vēl tie, kas jūt līdzi un izprot to, kas jums bija jāizcieš.
Pabūsim pie piemiņas akmens zem karoga, kas jums un mums ir svētākais. Noliksim ziedus jums, kuriem nezināmā svešumā bija lemts palikt, biežāk jau bez kapa vietas. Iedegsim sveces, lai to liesmas sauc jūsu dvēseles atpakaļ sildīties. Pabūsim kopā, atcerēsimies izciesto, jutīsim blakus esošā plecu, uz kura var atbalstīties. Galvenais nekļūsim vientuļi!
Piemiņas pasākumam pulcēsimies pie akmens Pārlielupē, kultūras nama “Rota” pagalmā. Atmiņu mirkli sāksim 5. februārī pulksten 13.
“Staburadzes” vārdā – G.Bullis
