Ne tikai prieks par valsts jubileju, bet arī goda parādīšana savam dzimtajam pagastam, ko paredzējusi «noīsināt» finanšu grūtības strēgstošā administratīvi teritoriālā reforma, bija vakar Sesavas pagastā rīkotās stafetes vienojošais motīvs. Tā apjoza pagasta robežas trīsdesmit kilometru garumā.
Atstarotāju, drošības vestu ņirboņa spilgtajā pusdienas saulē, bērnu čalas un smiekli, kā arī savstarpēji draudzīgi uzmundrinājumi raksturoja atmosfēru, kas valdīja uz Sesavas pagasta ceļiem.Ar vienu posmu nepietiekPirmajā stafetes posmā piedalījās arī pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Skrauplis. No skolas skrējēji virzījās uz Bajāriem, Pīlādžiem, pēc tam pagriezās uz Skursteņskolu, Bērvircavu un caur Lielsesavu, Galamuižu un Vidusmuižu atgriezās pagasta centrā. Maršrutu visiem kopīgi izdevās veikt trīs stundās un piecdesmit minūtēs.«Bijām plānojuši, ka katru ceļa posmu, kura garums ir kilometrs pusotrs, skries pa vienam stafetes dalībniekam. Pārējie brauks aiz muguras autobusā un gaidīs savu kārtu. Taču skolēnu vēlēšanās skriet izrādījās tik liela, ka vai katrs stafetes dalībnieks bija gatavs skriet trīs, četrus un vēl vairāk posmu,» teic pamatskolas direktors Andris Stašāns.Rīgā būtu jāstāv rindāDirektors stāsta, ka skolā briedusi doma piedalīties galvaspilsētā rīkotajā diennakts stafetē «Skrien par Latviju!». Taču tad nosprieduši, ka nebūtu prātīgi braukt uz Rīgu un stāvēt rindā, lai noskrietu tikai simts metru. Tad jau labāk apskriet savu mīļo pagastu. 8. klases skolniece Dagnija Strīķe pastāstīja, ka viņai stafetē radusies doma vasarā šo gabalu draugu pulkā nobraukt ar velosipēdiem. Meitene uzskata, ka aktīvākiem šajā stafetē vajadzēja būt pārējiem sesavniekiem, līdzi skrēja tikai daži. Apmierināts ar savu skrējienu bija arī apņēmīgais pirmklasnieks Toms Vēveris, kuru uzmundrināja daudzi klātesošie.
