Pagājušās nedēļas nogalē visa Latvija svinēja Jāņus. Tā sauc arī manu dzīvesbiedru, tāpēc šie svētki ģimenē ir īpaši. Šogad plašas svinības nerīkojām – pašu radi vien sapulcējās. Žēl, ka ik pa laiciņam uzlija «kā pa Jāņiem».
Pagājušās nedēļas nogalē visa Latvija svinēja Jāņus. Tā sauc arī manu dzīvesbiedru, tāpēc šie svētki ģimenē ir īpaši. Šogad plašas svinības nerīkojām – pašu radi vien sapulcējās. Žēl, ka ik pa laiciņam uzlija “kā pa Jāņiem”. Kaut gan labi vien bija, ka nolīgojām klusiņām, jo šonedēļ domas un vairums darbu saistīti ar 7. jūlijā paredzēto tautas nobalsošanu par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apturētajiem divu drošības likumu grozījumiem.
Bija daudz skriešanas, lai atrisinātu gan organizatoriskus, gan saimnieciskus jautājumus. Ozolnieku novads ir viena no retajām Latvijas pašvaldībām, kur tika izveidots jauns vēlēšanu iecirknis. Tajā ir pieci tūkstoši vēlētāju, tāpēc diviem iecirkņiem, kas ir Ozolniekos un Brankās, nāca klāt vēl viens – Ānē. Tur, pēc pēdējo Saeimas vēlēšanu datiem, dzīvo aptuveni astoņsimt vēlētāju. Tas ir liels skaits, un Centrālā vēlēšanu komisija ar mūsu novadnieku Arni Cimdaru priekšgalā bija pretimnākoša atklāt jaunu iecirkni.
Lai arī esmu ar referendumu saistīta amatpersona, tomēr kā Latvijas Republikas pilsone nedrīkstu notiekošo vērot no malas. Ar savu parakstu apliecināju nepieciešamību rīkot tautas nobalsošanu par prezidentes apturētajiem likumu grozījumiem. Noteikti piedalīšos referendumā. Mani neapmierina pašreizējā politiķu rosība. Īpaši viss, kas saistīts ar jaunā Valsts prezidenta Valda Zatlera izvirzīšanu un apstiprināšanu.
Godīgi sakot, nekam vairāk nav sanācis laika pievērsties. Nevaru aizmirst arī tiešos darba pienākumus Ozolnieku novada pašvaldības kancelejas vadītājas amatā. Cilvēki pašlaik ir atvaļinājumā, tāpēc arī darāmā vairāk. Vien dienas beigās tālrādē paskatos ziņas.
Nedēļas nogale, kā ierasts, būs veltīta piemājas dārzam. Tas man ir atpūta un sirdslieta. Tur atgūstu dvēseles mieru. Kur tad vēl ņemšanās ar mazbērniem! Esmu ar trijiem bagāta vecmāmiņa. Pēdējais piedzima tikai maijā. Žēl, ka šogad neiznāk doties kaut kur tālāk. Būts daudzās Eiropas valstīs. Joprojām atceros braucienu pie dēla, kas strādāja Norvēģijā. Devāmies uz turieni ar automašīnu cauri Dānijai un Zviedrijai. Visu Dienvideiropu piecās nedēļās apceļoju, dodoties līdzi vīram, kas ir tālbraucējs šoferis. Spilgtākie iespaidi palikuši par Kosovu, kur tikko bija beidzies karš. Saspridzinātas un sašautas mājas, komandantstunda, un pēkšņi saproti, cik tas ir nežēlīgs – netaupa nedz lielus, nedz mazus.
