Ja ne ārkārtas stāvoklis un mājsēde, Latvijas Sporta muzejā pašlaik būtu apskatāmas divas vērā ņemamas un jelgavnieku uzmanību saistošas izstādes: šķēpmetējam Jānim Lūsim veltītā “Gadsimta leģenda” un “TOKYO 2020” – par īpašos epidemioloģiskās drošības apstākļos gadu vēlāk tomēr aizvadīto olimpiādi, no kurienes ar zelta medaļu atgriezās 3×3 basketbolists Edgars Krūmiņš. Tokijas spēlēm veltītās ekspozīcijas atklāšana, kas bija paredzēta 20. oktobrī, diemžēl pagaidām atlikta, taču muzeja direktore Agra Brūne cer, ka nākammēnes abas apjomīgās izstādes pie viņiem Alksnāja ielā 9 Vecrīgā būs interesentiem pieejamas.
Pastmarku sēriju ievada šķēpmetējs
Līdz ar J.Lūsim veltītās izstādes atklāšanu muzejā tika atzīmēts vēl kāds nozīmīgs notikums – prezentēta nupat klajā laistā sportistam veltītā pastmarka un aploksne. “Sarunas ar “Latvijas pastu” par iespēju izdot Latvijas sporta leģendām veltītu pastmarku sēriju risinājām jau iepriekš, mūsu ierosinājums guva atsaucību, un līdz ar šīs pastmarkas iznākšanu ideja sākusi realizēties,” A.Brūne ieminas, ka nākamais kopdarbs, iespējams, varētu būt saistīts ar basketbola vēsturi, latviešu “sapņu komandu”.
Bet sērijas aizsācēja godu neapšaubāmi ir pelnījis visu laiku izcilākais Latvijas šķēpmetējs 1939. gadā Jelgavā dzimušais Jānis Lūsis: 1968. gada Mehiko olimpisko spēļu čempions un visu trīs kalumu olimpisko medaļu īpašnieks, četrkārtējs Eiropas čempions (1962, 1966, 1969, 1971), divpadsmitkārtējs PSRS čempions un divkārtējs pasaules rekordists — 91,98 metri 1968. un 93,80 metru 1972. gadā. Starptautiskā vieglatlētikas federāciju asociācija 1987. gadā Latvijas sportistu atzina par visu laiku izcilāko šķēpmetēju pasaulē, bet 2014. gadā viņš par sevišķu ieguldījumu sportā tika uzņemts asociācijas Slavas zālē Monako.
Latvieša slava ies plašumā
Pastmarkas dizaina autors ir mākslinieks Ģirts Grīva, un tās vizuālajā noformējumā izmantoti materiāli no Sporta muzeja krājumiem. “Uz sporta tematikai veltītajām pastmarkām, tostarp arī PSRS izdotajām, Jānis Lūsis kā persona parādās pirmoreiz,” zina teikt Latvijas Vieglatlētikas savienības statistiķis, sporta veida vēsturei veltītu grāmatu autors un, kā izrādās, arī filatēlists Andris Staģis. Viņš esot redzējis savulaik Āfrikas valstī Mali izdotu pastmarku, kur vairāk atspoguļota arī Lūša specifiskā mešanas tehnika, bet nosaukums tai “bezpersonisks” – Mehiko olimpisko spēļu čempions. Varētu domāt, ka arī nule izdotā pastmarka ataino sportista augstāko sasniegumu, taču A.Staģis turpat prezentācijas pasākumā saskatījis, ka šķēpmetēja pozas atainojumā izmantots kadrs no sacensībām “Rīgas kausi”. “Atminos, ka tur bija tādi lieli dalībnieku numuri, un mazliet redzamas arī vecā “Daugavas” stadiona tribīnes. Katrā ziņā šī pastmarka ir unikāla, un to savā īpašumā gribēs iegūt daudzi kolekcionāri, arī ārzemēs,” uzskata A.Staģis.
“Oktobra mēneša priekšmets”
Tā Sporta muzeja mājaslapā nodēvēts Jelgavas Sporta servisa centra dāvinājums izstādes atklāšanas reizē – J.Lūša piemiņas kausa kopija.
Bērnību un jaunību sportists aizvadīja jau Kurzemes pusē, šķēpmetēja karjera sāka veidoties studiju gados galvaspilsētā, bet 2015. gadā kādā intervijā “Zemgales Ziņām” viņš atzīst, ka jūtas piederīgs arī savai dzimtajai pilsētai. Atsākusies līdz ar Latvijas Šķēpmetēju kluba rīkotās Lūša kausu izcīņas ienākšanu Jelgavā 2013. gadā, šī piederības izjūta stiprinājās līdz pat viņa aiziešanai viņsaulē 2020. un turpinās, kopš Jāņa Lūša vārdu nes Zemgales Olimpiskā centra stadions un iedibināts viņa piemiņas kauss.
Šovasar Latvijas un citvalstu šķēpmetēji mūsu pilsētā pulcējās jau devīto reizi, bet otrreiz tās notika piemiņas kausa statusā. Sieviešu konkurencē uzvarēja Līna Mūze, vīriem – Patriks Gailums, bet 2015. gadā no J.Lūša rokām un 2020. gadā jau kā piemiņas kausu galveno trofeju saņēma jelgavnieks Gatis Čakšs. Kā pastāsta Sporta servisa centra direktors Juris Kaminskis, kauss lielajā izmērā izgatavots trīs eksemplāros – oriģināls tiek pasniegts uzvarētājam un līdz ar iegravētiem gadskārtējo uzvarētāju vārdiem glabāsies Zemgales Olimpiskajā centrā (īpašumā sportists saņem tā miniatūru kopiju), viens nonāca Šķēpmetēju klubā, bet trešais, uzdāvināts Sporta muzejam, radis centrālo vietu J.Lūša piemiņas izstādē.
