Latvijas Darba devēju konfederācijas organizētajās vakariņās Latvijas eiroparlamentārieši atcerējās laikus pirms gadiem 15, kad paši pirmo reizi ieradušies Briselē.
Latvijas Darba devēju konfederācijas organizētajās vakariņās Latvijas eiroparlamentārieši atcerējās laikus pirms gadiem 15, kad paši pirmo reizi ieradušies Briselē. Rihards Pīks stāstīja, ka tolaik parasti pulcējušies nelielā dzīvoklītī pie kādas vēstniecības darbinieces. Bet nu attīstībā patiešām sperts nozīmīgs solis, un tagad Briselē vairs neesot pieņemts atbraucējus aicināt uz dzīvokli. Varot atļauties tikties labā kompānijā kādā restorānā.
Tādās reizēs nāk prātā domas, cik īsti dažādās pasaulēs būtu dalāmi pavalstnieki. Cik ir tādu, kas par vakariņām nepilnām 20 personām var samaksāt četrus piecus tūkstošus eiro? Cik tādu, kas šādu summu nenopelna pat visa gada garumā? Kārtējo reizi pierādījies teiciens, ka paēdušais neēdušo nesapratīs un otrādi. Tomēr žurnālistu ģildes pārstāvjiem jācenšas izprast gan tos, kas izrādās ar hammeriem, gan tos, kam jāčāpo pastalās.
Par aizvadīto gadu jāteic, ka valstiskā līmenī neesam spējuši pavirzīties tuvāk labklājīgas valsts pamatu radīšanai. Nav progresīvā ienākumu nodokļa, netiek iekasēts nodoklis par dividendēm, spekulatīviem darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem (attīstītajās valstīs šī joma ir viena no visvairāk regulētajām nozarēm). Valsts zemes dienests īpašuma kadastrālo vērtību iegūst pēc oficiālās darījumu statistikas datiem un atzīst, ka Zemesgrāmatā darījumi lielākoties nonāk ar pazeminātu vērtību. Vidējā atkāpe no tirgus vērtības tiek lēsta 40 – 60 procentu, bet var sasniegt arī 120 un vairāk.
Nav īstas ieinteresētības izskaust “slīpos” gājienus, mazināt korupciju, novērst likumu nepilnības un virkni citu jomu. Inflācija turpinājusi deldēt zemāko slāņu maciņus, kamēr patēriņš palielinās. Diemžēl aug arī aplokšņu algu īpatsvars. Nav apturēta darbaspēka aizplūšana uz ārvalstīm. Darbinieku deficīta apstākļos jūtami pasliktinās apkalpošanas kultūra, gandrīz visās jomās “zeļ” haltūras. Liela daļa darba devēju ir gatavi pazemināt strādājošo profesionālās atbilstības latiņu, bet daudz skopāk raugās uz iespēju adekvāti kāpināt algu. Protams, tās palielinājumam būtu jāiet rokrokā ar ražīguma kāpumu, kas nenotiek. Bet visu nav iespējams uzskaitīt, un katram pavalstniekam no savām pozīcijām uz šīm lietām ir savs skatījums.
– Jelgavā no astoņiem savulaik tik cerīgajiem zemes nomas līgumiem par jaunu ražotņu izveidi produkciju ražo un darba vietas joprojām dod tikai pērn atklātā vācu investoru AKG radiatoru rūpnīca. Pārējie nav ne tuvu ieceru realizācijai. No ražošanas objektiem vienīgi pašu uzņēmums – SIA “Jelgavas tipogrāfija” – par kredītlīdzekļiem uzbūvējis un ar iekārtām aprīkojis jaunu pēcapstrādes cehu Langervaldes ielā.
– Gada sākumā pilsētā apmeklētājiem durvis vēra otrs boulinga centrs. Bet joprojām Jelgavas vaibstus un jaunas darba vietas lielākoties papildinājuši tirdzniecības centri. Pārlielupē durvis vēra būvmateriālu, mājas un dārza preču lielveikals “K–rauta”. Nupat uz jaunu ēku pārcēlās lielveikals “IKI”. Tajā telpas nomā arī daži no jauna Jelgavā ienākuši tirgotāji. Vecajās pēc to uzlabošanas pārdošot elektrotehniku. Martā apmeklētājiem durvis vēra viedokļu sadursmes izraisījusī “Pilsētas pasāža”. Taču gandrīz deviņus mēnešus, kopš sākta darbība, tirdzniecības centra saimnieki nav jaudājuši nodot ekspluatācijā arī tā apkārtni. Ar atrunām par nepieciešamību novērst trūkumus līdz pilnīgai objekta apkārtnes nodošanai ekspluatācijā nesen pieņemta vienīgi Driksas gājēju iela.
– Divi tirdzniecības objekti šogad mainījuši īpašniekus. Uz savulaik sporta un atpūtas vajadzībām domātās zemes tapušais tirdzniecības centrs “Valdeka” par septiņiem miljoniem latu nonācis Īrijas attīstības un investīciju firmas BNTP īpašumā. Savukārt lielveikalu “Laimdota” par diviem miljoniem eiro iegādājies vietējais uzņēmums “Kanclers plus”.
– Pēcvēlēšanu laiks pienāca ar ziņām par cukurfabrikas darbības pārtraukšanu, lai gan jau iepriekšējās valdības laikā brīžiem izskatījās, ka tai rūp tikai tas, lai uzņēmuma īpašnieki saņemtu desmitiem miljonu latu kompensāciju. Pagaidām neviens nav satraucies un nācis klajā ar idejām, kā tiks risināts bez darba palikušo gandrīz 400 darbinieku jautājums.
– Līdz decembra pirmajai pusei uzņēmēji ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) šogad parakstījuši 13 līgumu par ES un valsts atbalsta saņemšanu Jelgavā un rajonā realizējamiem projektiem. Mācību un konsultāciju centram “Līderis” paredzēts 9996 latu atbalsts uzņēmuma mārketinga stratēģijas un attīstības programmu izstrādei. Līdzīgu atbalstu analogam mērķim saņems SIA “Salta BM”. Ozolnieku novada SIA “Avecel T serviss” mārketinga stratēģijas izstrādei celtniecības pakalpojumu eksportam paredzēts 9990 latu finansējums. Savukārt SIA “Imperieux” no Jelgavas var pretendēt uz 10000 latiem pētījumam par mājokļu tirgu Rīgā un tā attīstības tendencēm.
Ar uzņēmumu “Geor” no Ozolnieku novada parakstīts līgums par 319 651 lata atbalstu ražotnes modernizācijas projektam atbilstoši darba vides drošības prasībām. Jelgavas SIA “Zn metālapstrāde” pēc karstās iemērkšanas galvanizācijas rūpnīcas projekta realizācijas varēs saņemt 415 039 latus. Bet SIA “Kalnciema ķieģelis” Ānes ražotnes modernizācijai atbilstoši darba drošības prasībām –
540 886 latus. Ar “Mārupes metālmeistaru” par ražošanas modernizāciju atbilstoši darba drošības standartiem Jelgavas ražotnē noslēgts līgums par 361 223 latu atbalstu. Bet SIA “Enso” betona ražotnes sakārtošanai atbilstoši ES prasībām darba aizsardzībā varēs pretendēt uz 600 000 latiem.
SIA “Universāls” automobiļu sēdekļu ražošanas uzņēmuma darbības pilnveidošanai pretendē uz 272 252 latiem, bet SIA “MDM grupa” – gludā polietilēna un polivinilhlorīda ražotnes izveidei – uz 599 913 latiem. Finansējuma līgums noslēgts arī ar SIA “Modulex Invest Jelgava” par 562 481 lata saņemšanu pēc plastmasas gofrēto cauruļu ražotnes izveides.
– Par atbalsta finansējuma saņemšanu LIAA ar Jelgavas vai ar pilsētu saistītiem uzņēmējiem šogad noslēgusi trīs līgumus. Par pērn realizēto ražošanas procesa modernizāciju atbilstoši tirgus prasībām un darba aizsardzības pasākumu plāna ieviešanu pēc ISO un OHSAS standartiem 607 264 latu atbalstu saņēma Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca. Savukārt uzņēmums “Ferrus”, kas izveidojis kopuzņēmumu ar Krieviju autorūpnīcas būvei Jelgavā, saņēma 9900 latu par ieviesto uzskaites un vadības sistēmu. Pie finansējuma ticis arī mācību konsultāciju centrs “Līderis”.
