– Edgar, mazliet iepazīstini ar sevi un darba pieredzi!
Cik vien sevi atceros, esmu dzīvojies pa Jelgavu, tā ir mana pilsēta, kas man patīk. Jelgavā beidzu 1. ģimnāzijas matemātikas klasi, tad LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātē ieguvu bakalaura inženiera grādu datorvadībā. Studiju pēdējā gadā sāku strādāt jelgavniekiem labi zināmajā datorsalonā «NDD», kur izgāju cauri visiem izaugsmes posmiem. Sāku kā pārdevējs konsultants, tad strādāju servisā par tehniķi. Ar laiku klāt nāca noliktavas pārziņa vieta, un beigās kļuvu par servisa vadītāju. Runā, ka ik pēc pieciem gadiem attiecībā uz darbu kaut kas dzīvē jāpamaina, manā gadījumā sanāca pēc desmit gadiem – kopā ar vēl diviem kolēģiem atvērām savu firmu «Sellit», kur ir jauni izaicinājumi un iespējas. Nu dzīvē ir tāds posms, kad nepietiek ar nostrādātu darba dienu, ir vēlme just gandarījumu par labi padarītu darbu.
– Pēc 12 mēnešu darba varbūt jau ir pirmie secinājumi, vai ar IT pakalpojumiem Jelgavā var nopelnīt?
Jelgavā tirgus ir ļoti pieblīvēts un konkurence ievērojama, tāpēc jātur diezgan liels apgrozījums, lai varētu nopelnīt, jo preču uzcenojums ir niecīgs, vidēji 10 – 15 procentu, ar kuriem jānosedz alga, nodokļi, īre un mašīnas ceļš katru dienu uz Rīgu. Nedrīkst atslābt ne mirkli, un jācenšas būt labākajiem.
– Diezgan provokatorisks jautājums – vai uzskati sevi par vienu no labākajiem datorspeciālistiem Jelgavā?
Cilvēki tā runā. (Smejas.) Datorspeciālistiem ir plašs darbības lauks, visos nevari būt izcils, tāpēc jāizvēlas kāds virziens. Mans lauciņš ir datordiagnostika. Saplīsušam datoram noņemot vāku, uzreiz redzu vājās vietas un aptuveno risinājumu. Pie tā esmu nonācis daudzu gadu garumā, krājot pieredzi, jo, strādājot servisā par vadītāju, biju tieši saistīts praktiski ar katru remontējamo datoru. Svarīgi noteikt aptuveno diagnozi jau pieņemšanā, lai servisa tehniķis lieki netērētu laiku. 11 gadu laikā esmu piedalījies aptuveni 20 000 lielākos vai mazākos remontos.
– Kuras elektronikas firmas uzskati par labākajām un no kurām izvairies? Tavu viedokli droši vien iespaido tas, kādu firmu izstrādājumus parasti nes labot…
Ja runājam par portatīvajiem datoriem, situācija ir ļoti mainīga, vienu brīdi viens zīmols ir labāks, bet pēc kāda laika – atkal cits. Puse no veiksmes ir izvēlēties uz «Intel» procesoriem bāzētus datorus – sanāk drusku dārgāk, bet problēmu būs mazāk nekā ar «AMD» saimes dzelžiem. Pašlaik man lielākās vilšanās ir tādos lielos zīmolos kā «DELL», «Lenovo» (IBM) un «Asus». Agrāk kvalitātes etalons bija «DELL», bet nu kvalitāti nomainījusi taupība, kas atspoguļojas detaļu izturībā. Aptuveni pirms trīs gadiem, kad ražotnes no Īrijas un Polijas tika pārceltas uz Ķīnu, sāka nākt brāķi un neskaitāmi garantijas gadījumi.
Uzzinājām arī to, ka «DELL» nav garantijas nomaiņas procedūras – sūtām uz garantiju kaut desmit reižu, bet pie jauna aparāta netiekam, ja vien pārdevējs no saviem līdzekļiem to nekompensē; detaļu piegāde uz Latviju ilgst divas nedēļas, līdz ar to remonta termiņi ir ļoti gari.
«Asus» datori agrāk tika ļoti daudz tirgoti, jo kvalitāte bija teicama un maz arī garantijas gadījumu, taču tagad pieredze ir cita, un esam izņēmuši šo zīmolu no piedāvājuma klāsta, jo Latvijā nav garantijas servisa. Datori ceļo uz Lietuvu, un tikai retos gadījumos garantijas laiks sanāk īsāks par divām nedēļām. Ja paši esam saskādējuši datoru un ir nepieciešamas detaļas, pasūtījums var ievilkties līdz pat mēnesim, kas, manuprāt nav nopietni.
Zinot garantijas procedūras un servisa centrus, cenšamies strādāt tikai ar ražotājiem, kam Latvijā ir ātrs un kvalitatīvs atbalsts un salīdzinoši maz brāķīšu, – «Acer» (arī «Packard Bell»), «Samsung», «Hewlett Packard» (tikai «Probook» un «EliteBook» sērijas) un «Toshiba».
– Kādi šodien ir elektronikas standarti? Piemēram, vai ir vērts studentam aizņemties naudu, lai veikalā izvēlētos četrkodolu vai vismaz «i5» procesoru?
Dators jāizvēlas pēc izmantošanas, nav jēgas no «i5» procesora, ja lietojam tikai internetu. Sākumā jāizrunājas ar cilvēku un jānoskaidro datoram paredzētie darbi, un tikai tad var sākt domāt par komplektāciju.
Nevar skatīties tikai uz parametriem un megabaitiem, jo datori ar vienādiem parametriem var spēcīgi atšķirties gan cenas, gan kvalitātes ziņā. Nedrīkst komplektēt jaudīgu spēļu datoru ar lētu beznosaukuma barošanas bloku, jo tāds dators vairāk dzīvosies pa remontiem.
Stacionārajiem datoriem vismaz ir kaut kādas manevru iespējas ar jaudu, bet, ja izvēle ir portatīvais dators, īpaši smalki cenšamies izzināt klientu vēlmes, jo šobrīd tie sastāv praktiski no pamatplates, ekrāna un korpusa, un lētākos variantos procesori pat ielodēti sistēmplatē, līdz ar to par jaudas palielināšanu varam aizmirst.
– Klēpjdatori kļūst aizvien populārāki un jaudīgāki. Kādos gadījumos tu iesaki tomēr izvēlēties stacionāro datoru? Mugura nekļūst tik ātri līka, un, cik zinu, klēpjdatoriem parasti ir nefunkcionālas audiokartes…
Stacionāro datoru parasti izvēlas birojos, kur nav nepieciešams datorus pārvietot. Stacionārajiem ir lētāks pēcgarantijas remonts un ilgāks mūžs. Galddatoros var attīstīt lielāku jaudu, kā arī iespējams pēc laika elastīgāk modificēt komplektāciju, tādēļ tie ir vairāk piemēroti jaudīgu spēļu cienītājiem. Novērots, ka arī portatīvie datori, kas paredzēti spēlēm, parasti nekalpo tik ilgi, jo tiem ir salīdzinoši mazi korpusi un nav iespējas realizēt tik kvalitatīvu dzesēšanas sistēmu. Procesors, kā arī plates galvenais čips datora pilnas noslodzes laikā strādā temperatūrā tuvu 100C.
Mūsdienīgu portatīvo datoru skaņu kartes parasti atbalsta gan analogo, gan digitālo skaņas standartu, kas manā uztverē ir pietiekami. Analogais nepieciešams, lai darbinātu iebūvētos skaļruņus un audio 3,5 milimetru ligzdu, kur slēdzam austiņas vai lielos skaļruņus (ar iebūvēto pastiprinātāju), bet digitālais parasti savienots ar HDMI ligzdu, lai ar kopīgo audio – video vadu varētu datoram pieslēgt LCD vai plazmas televizoru. Savukārt cilvēki, kas strādā ar mūzikas ierakstīšanu, kā ar dīdžejo, pievieno ārējo skaņu karti vai pulti.
– Kā mēs zinām, lietotāji ir dažādi. Vecākiem cilvēkiem pats iesaku pirkt acīm tīkamāko, bet lētāko, jo veiktspēja nebūs izšķirošā…
Cilvēki ir dažādi un vajadzības arī. Mūsu klientu lokā ir vairāki vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem, pensijā esot, ir daudz brīva laika, ko veltīt saviem vaļaspriekiem, piemēram, foto un video apstrādei, un tur nederēs dators no zemākā plaukta.
– Klientam būtu jāvaicā padoms veikala darbiniekam un jāuzticas tam, kaut uzņēmējs, vēlēdamies nopelnīt, ne vienmēr godprātīgi ieteiks cenas ziņā saudzējošāko, bet lietošanas ziņā atbilstošāko tehniku. Varbūt ir kāda īsā lietotāja ābece, ko vēlams zināt, pirms iet uz veikalu?
Labāk datorus iegādāties specializētajos veikalos, nevis tur, kur viens un tas pats pārdevējs tirgo veļasmašīnas, televizorus un tam visam pa vidu arī datorus. Lielveikalos tiek atvestas iekārtas, kas pēcāk pārdevējam ir jānotirgo, savukārt specializētajos pārdevējs labāk orientēsies datoros un to parametros un mācēs ko ieteikt. Vairāk veiksies pacietīgam pircējam, kas gatavs dienu pagaidīt, kamēr viņam atved piemēroto tehniku, nevis to, kas jau pusgadu aizstāvējusies veikalā.
– Zināms, ka viss ārkārtīgi strauji attīstās, un pēc gada šodienas «krutā» manta jau būs veca grabaža. Varbūt vērts ir mazliet pagaidīt un nešķiesties? Tagad Latvijā strauji ienāk G4 standarts, ko neatbalsta pat tādi viedtelefoni kā «Galaxy III» un «iPhone 4»…
Gaidīt nav jēgas. Attīstība ir nepārtraukta, un nevar visu mūžu pavadīt gaidot, jo teju, teju vajag kaut kam labākam parādīties. Jo tā būs vienmēr. Turklāt, dzenoties pēc paša jaunākā, mēs ļoti pārmaksājam.
– Cik jelgavnieki ir prasīgi? Un kad ir vērts vispār labot datortehniku? Ja lūst, vai tas nenozīmē, ka tehnika ir fiziski un morāli novecojusi?
Ieteicams veikt profilaksi reizi gadā. Atjaunināt interneta programmām tā saucamos spraudņus un antivīrusu programmu versijas, jo vīrusi visu laiku nāk klāt. Portatīvajiem pats svarīgākais ir sekot līdzi silšanas procesiem, tādēļ ieteicams reizi gadā iztīrīt putekļus no «iekšām», tā sacīt, neļaut draugam pārkarst, lai neiedzīvotos dārgā remontā.
Jelgavnieki ir prasīgi, zina, ko grib, un nav gatavi ilgi gaidīt, tāpēc jācenšas maksimāli īsā laikā veikt jebkuras sarežģītības remontu. 90 procentos gadījumu atdodam tehniku vienas, divu dienu laikā. Ilgāk sanāk tad, ja jāpasūta specifiskas detaļas, bet tas vairāk attiecas uz portatīvajiem datoriem, kuriem lielākoties nav standarta detaļu. Gandrīz katram modelim ir atšķirīga dzesēšanas sistēma, vāku eņģes un klaviatūra, līdz ar to nav iespējams šīs detaļas glabāt noliktavā.
– Cik, tavuprāt, ir vērts iepirkties interneta veikalos?
Ar interneta veikaliem ir dažādi, vieni godīgi konkurē ar tirgošanas apjomu, un ir tādi, kas, visticamāk, izmanto nodokļu apiešanas shēmas, lai cenu dabūtu zem pašizmaksas. Jāizvēlas, vai gribam tajā piedalīties. Var arī rasties problēmas ar garantiju, kad i-veikals būs likvidējies. Vēl jārēķina klāt detaļu piegāde, savs laiks un degviela. Parasti interneta veikali arī nenodrošina nekādu servisu. Savukārt mēs saviem klientiem aiztaupām šādu neērtību, jo labi orientējamies, kur kuru aparātu var nodot garantijas apkalpošanai, un, tā kā katru dienu braucam pēc preces, tad arī operatīvi bez papildu tēriņiem tiek nokārtoti garantijas jautājumi.
– Vai iesaki pirkt lietotas elektropreces?
Tikai no draugiem un labiem paziņām. Latvijas ekonomiskā situācija patlaban ir tāda, ka cilvēki iegādāto mantu, piemēram, portatīvo datoru, lieto līdz pēdējam. Vienā no populārākajām interneta sludinājumu vietnēm 90 procentu portatīvās tehnikas ir brāķēta – ar sadegušiem čipiem un citām problēmām. Nopirksi, nedēļu varbūt pastrādās un salūzīs.
– Vēl mazliet par pretvīrusu programmām. Vai var pilnīgi iztikt ar bezmaksas versijām? Kuras tu ieteiktu? Vai arī viedtelefonos vajadzētu pretvīrusu aizsardzību?
Antivīruss jāizvēlas atkarībā no lietošanas specifikas. Ja izmantojam drošas lapas («TVNet», «Delfi», draugiem.lv u.c.) un neklikšķinām uz visu pēc kārtas, pilnībā pietiks ar bezmaksas programmām, piemēram, «Microsoft Security Essentials» (kas ir bezmaksas, ja lietojam oriģinālo «Windows» versiju), «Avast», kas ir bez maksas mājas lietotājiem. Ir vēl liels lērums ar programmām, kas veic līdzīgu uzdevumu. Jāpiebilst, ka «Microsoft» programmatūra pēdējā laikā laiž cauri populāro «policijas» vīrusu (tas paralizē datora darbību, pa visu ekrānu parādot policijas simboliku un aicinot samaksāt sodu par aizliegta satura lietošanu). Ja sanāk izmantot mazāk drošas interneta vietnes, viens no labākajiem antivīrusiem manā uztverē joprojām ir «Kaspersky», taču jārēķinās, ka tas drusku atņems datoram jaudu, ja nav ražots pēdējos gados. Ar jaunajiem «i» saimes daudzkodolu procesoriem jaudas zudums nebūs jūtams.
Uzskatu, ka vidusmēra telefona lietotājiem antivīrusa programmas nav nepieciešamas, jo avoti, no kuriem parasti lejupielādējam aplikācijas, ir pietiekami droši. Lielāka iespēja tikt pie vīrusiem ir advancētajiem lietotājiem, kuri savos «uzlauztajos» telefonos māk instalēt visdažādākās programmas, neizmantojot «Google Play» vai «iTunes». Taču, ja telefons patstāvīgi ir atbloķēts, «saslimšanas» gadījumā nebūs problēmu pārlikt programmas pa jaunam, tā vīruss arī tiks iznīcināts.
– Lai paildzinātu baterijas mūžu portatīvajiem datoriem, ja tos lieto pieslēgtus pie vada, esot ieteicams izņemt akumulatoru. Pats nesen pamēģināju, bet tieši todien uz mirkli atslēdzās elektrība, līdz ar to arī dators izslēdzās. Kā vērtē šo ieteikumu, un vai ir kāds labs padoms, kā paildzināt baterijas mūžu?
Tā ir taisnība, ka baterija ātri nolietojas, ja dators pieslēgts elektrībai un baterija netiek izmantota. Labākais variants, ja datoru darbinām vairāk kā stacionāru, reizi nedēļā atvienot no elektrotīkla un ļaut baterijai iztukšoties, līdz izlec uzaicinājums pievienot lādētāju. Savukārt, ja tomēr esam nolēmuši izņemt bateriju no datora, tad tai noteikti jābūt uzlādētai, citādi būs maz cerību, ka pēc mēneša tā labi pildīs savu uzdevumu.
– Kādu tu redzi pasauli šajā jomā pēc desmit gadiem? Vai tiešām staigāsim ar iemontētiem sakaru līdzekļiem, un vai datoriem izzudīs mehāniskā klaviatūra? Viens no pēdējiem jaunumiem ir datu uzglabāšana «mākonī», tas ir, kaut kur internetā. Izgudrojumi gan nāk, bet lielākā daļa cilvēku ir konservatīvi…
Datori arvien vairāk iespiežas mūsu dzīvē, un domāju, ka pēc gadiem desmit mēs pat nevarēsim nopirkt ledusskapi bez iebūvēta datora. Parādījusies jauna minidatoru suga, kas strādā ar līdzīgām operētājsistēmām, kādas ir telefonos (piemēram, «Raspberry pi»), un mazo izmēru un cenu dēļ tos var iemontēt jebkurā mājas ierīcē, tai piešķirot papildu funkcionalitāti. Aptuveni par trīsdesmit latiem ar minēto «Raspberry pi» varam parasto televizoru pārvērst par «Smart TV».
Glabāt datus internetā ir ērti un salīdzinoši droši, jo mākoņservisu sniedzēji parasti ir vairāk nodrošinājušies pret datu pazaudēšanu nekā mēs. Vienīgi ir jautājums, vai informācija nekļūst pieejama nevēlamām personām, tāpēc es «mākoņiem» uzticu tikai tādus datus, kas nav dziļi privāti.
Ar prognozēm ir tā, ka var sanākt tikpat pieticīgi kā Bilam Geitsam (kurš 1981. gadā izteicās, ka «ar 640 kilobaitiem vajadzētu pietikt ikvienam» – red.), bet, lai vai kā, tieši tāpēc man šī profesija šķiet interesanta, jo atrodos nemitīgā mainībā. Galvenais ir spēt mainīties līdzi un likt tehnoloģijām strādāt savā labā. ◆
