EP komiteja neskata jautājumus par cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā Eiropas Padomes Likumdošanas un cilvēktiesību komitejā nav izskatīti un ierosināti jautājumi par cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā.
EP komiteja neskata jautājumus par cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā
Eiropas Padomes (EP) Likumdošanas un cilvēktiesību komitejā nav izskatīti un ierosināti jautājumi par cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā. Par to trešdien pēc atgriešanās no komitejas sēdes Minhenē informēja Latvijas delegācijas pārstāvis EP Andrejs Panteļējevs.
Deputāts stāstīja, ka komitejas sēdē piedalījušies seši Krievijas domes deputāti. Neviens no viņiem nav paudis ne mazāko neapmierinātību ar cilvēktiesību stāvokli Latvijā. Viņi uzskatot šo tematu par neaktuālu.
Panteļējevs pavēstīja, ka personiskās sarunās domes deputāti Krievijas varas iestāžu izvērsto kampaņu pret Latviju uzskata par bijušā premjera Viktora Černomirdina priekšvēlēšanu kampaņas elementu.
Ģenerālkonsuls: Krievijas un Latvijas attiecības var tikai uzlaboties
Krievijas un Latvijas attiecības var tikai uzlaboties, trešdien paziņoja Krievijas ģenerālkonsuls Liepājā Genādijs Kuročkins.
Viņš uzskata, ka attiecības starp kaimiņvalstīm var tikai kļūt labākas. Lai to panāktu, jārod savstarpēja sapratne un jābeidz «kurināt» kaislības citādi domājošo starpā.
Kuročkins ir pārliecināts, ka par Latvijas un Krievijas konflikta noregulēšanu iestāsies arī Krievijas jaunā valdība. Tāpat viņš atzinīgi izteicās par ģenerālkonsulāta un Liepājas pašvaldības līdzšinējo sadarbību.
Liepājā nav problēmu latviešu un nelatviešu vidū, tāpat nav problēmu abu valstu amatpersonu starpā, uzsvēra Krievijas diplomāts.
Krievijā pastāv ierobežojumi personām ar Latvijas nepilsoņu pasēm
Valdība nolēmusi atļaut izceļot no valsts ar bijušās PSRS iekšzemes pasēm, jo cilvēkiem ar Latvijas nepilsoņu pasēm Krievijā ir noteikti dažādi ierobežojumi. Tā trešdien preses konferencē attiecīgo Ministru kabineta lēmumu skaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietnieks Andris Jānis Lejiņš.
Pēc viņa vārdiem, nepilsoņiem, kas izceļojuši no Latvijas ar «violetajām» pasēm, ir grūti uzturēties Krievijā, jo viņus tur uzskatot par ārvalstniekiem.
Krievija šo pasi ir atzinusi tikai par ceļošanai derīgu, nevis par personu apliecinošu dokumentu. Tāpēc ar šo pasi persona Krievijas iestādēs «nevar nokārtot nekādas lietas», pastāstīja Lejiņš.
Uz Krieviju gada laikā izceļo aptuveni divi tūkstoši cilvēku.
24. martā Ministru kabinetā tika pieņemti labojumi noteikumos par nepilsoņu pasēm, kas paredz iespēju pārcelties uz dzīvi Neatkarīgo valstu savienībā ar bijušās PSRS iekšzemes pasēm. Iepriekš šādas iespējas nebija.
