Visu šo nedēļu Dobelē uzturas trīs dāņi no Bornholmas Dorte Hendriksena, Tūe Veslovs no Pieaugušo izglītības centra un tūrisma eksperte Bente Faergemanda.
Visu šo nedēļu Dobelē uzturas trīs dāņi no Bornholmas Dorte Hendriksena, Tūe Veslovs no Pieaugušo izglītības centra un tūrisma eksperte Bente Faergemanda.
Vakar viņi viesojās Jelgavā, kur sarunā par Zemgalei kopīgu tūrisma attīstības projektu piedalījās Jelgavas pilsētas un rajona, Dobeles un Bauskas pārstāvji.
Kopīgi izstrādājot Zemgales reģionālās attīstības projektu, esam vienojušies, ka jebkuru interesantu ideju un sadarbības iespēju kaimiņš piedāvās arī visam reģionam. Dobelniekiem ar Bornholmu ir kopīgs projekts tūrisma attīstībā un vakardienas sarunā vienojāmies, ka izmantosim šo pieredzi un sakarus arī Zemgales reģiona tūrisma attīstības projekta izstrādei, sarunā ar «Ziņām» sacīja Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Raitis Vītoliņš.
Otrdien dobelnieku darba grupa bija Pokaiņos Naudītes pagastā. Apskatījuši jau padarīto, dāņi domāja, ka spēs ieteikt visefektīvāko un lētāko variantu tūrisma attīstīšanai dīvaini akmeņainajā mežā.
Kā sacīja arheologs Māris Atgāzis, ap tūkstoš akmens kaudžu Pokaiņu mežā varētu būt tapušas ilgā laika posmā, un viņa izpētītajā teritorijā to kraušanas sākums varētu būt mūsu ēras 2. vai 6. gadsimtā, vienlaicīgi ar Pokaiņu un to apkaimes uzkalniņu kapu tapšanu. Arheologs domā, ka varbūt 13. vai 16. gadsimtā šeit notikusi organizēta akmeņu vākšana pils celtniecībai, kas kaut kādu apstākļu dēļ nav uzcelta.
Izpētīto akmens kaudžu diametrs ir divi līdz pieci metri, augstums 40 līdz 80 centimetru. Tās sastāv no laukakmeņiem, kuru diametrs ir 15 60 centimetru. Akmeņi ir krauti bez īpašas sistēmas trīs līdz sešās kārtās. 20 līdz 60 centimetru dziļumā ir atrastas ogles.
Gleznotājas un dziednieces Rotas Bērzkalnes skatījumā Pokaiņi ir šļūdoņa veidojums un enerģētiski aktīva zeme. Akmeņu starojumam ir varavīksnes toņi un raksturīga oreola vai kupola forma.
Daudzi Pokaiņu apmeklētāji stāsta, ka te viņus saista ne tikai savdabīgie akmeņi, bet arī īpašie enerģijas uzplūdi.
Zinaīda Andersone Pokaiņu īpašo redzējumu skaidro šādi: «Visa Pokaiņu akmens krāvuma sistēma darbojas kā īpašs kompjūters. Krāvumi ir atsevišķi taustiņi. Caur krāvumiem notiek nepārtraukta enerģijas plūsma, veidojot saites starp Zemi un tās kosmiskajiem vadītājiem. Daudziem akmeņiem ir sirds forma. Tas vedina domāt par planētas sirds enerģētiskā centra tuvumu. Domāju, ka tas ir pietiekams iemesls, lai Pokaiņu teritorijai piešķirtu īpašu statusu.»
Piekrist šiem secinājumiem vai ne tas ir katra paša ziņā. Taču, lai arī kā, Pokaiņi apmeklētājus pievelk kā magnēts. Tāpēc, iespējams, ka drīzumā mežs tiks izveidots par nopietnu tūrisma objektu. Jau ir iznācis informatīvs materiāls par Pokaiņiem, ko sastādījusi Māra Matuzāne. Pamazām tiek atsegti zemē iegrimušie akmeņu krāvumi, un daži lielākie akmeņi ieguvuši vārdu.
Dāņi savos iespaidos par Pokaiņiem dalīsies šodien preses konferencē.
