Jelgavu sasniegusi jauna «bezdelīga» kādā ārkārtīgi būtiskā jomā, par kuru pilsētas vadība gana bieži izpelnījusies sevis lamāšanu, proti – saistībā ar ielu uzturēšanu.Lai ar kādu novēlošanos, taču sākta projekta «Publiskās un privātās partnerības ieviešana Jelgavas pilsētu ielu apsaimniekošanā» īstenošana, kas tālākā perspektīvā nozīmē pilsētas «tēva jostu» nodošanu ilgtermiņa apsaimniekošanai privātām kompānijām.Vai varam cerēt uz gludākām un sakārtotākām ielām? Teorētiski – jā. Tikpat teorētiski varam atsaukties uz ārvalstu pieredzi un dažiem piemēriem pašmājās, kad tiek īstenoti projekti, izmantojot publisko un privāto partnerību jeb PPP. Praksē pagaidām atliek vien minēt, kas būs sadarbības partneris no privātā sektora, cik labvēlīga pret to izrādīsies pašvaldība un kādi būs līguma nosacījumi.Normālā situācijā tas nozīmētu pakāpenisku ielu stāvokļa uzlabošanos par reālām cenām un ilgtermiņa pasūtītāju uzņēmumam, un, ja vien kaut kas liek par gaidāmo pasākumu šaubīties, tad tas ir līdz šim pieredzētais, kad konkursos pretendentiem izvirzītas tik specifiskas prasības, ko izpildīt spēj šaurs, pat ļoti šaurs kandidātu loks un kas attiecīgā projekta īstenošanai nav nemaz nepieciešamas.Slēptas simpātijas kādai konkrētai «draugu firmai» un savlaicīga, jau iepriekš vairākkārt nojausta «pretendentu filtrēšana» ieguvumu sabiedrībai nedotu nekādu, tā vietā acu priekšā pavērtos «balagāns», kad pie pasūtījuma tikušais uzņēmums, pļeckājoties ar asfaltbetona masu, varētu skaitīt peļņu un īpaši neuztraukties. Līdzīgi piemēri, tiesa, ārpus PPP, jau ir redzēti.Vai Jelgavā sagaidīsim teorētiski tik bieži PPP sakarā piesaukto augsto efektivitāti, rādīs laiks. Līdz tam atliek vien minēt, kas varētu iekosties gardajā «pīrādziņā», un novēlēt pilsētas līderiem atcerēties, ka «labākais piedāvājums» un «kvalitatīvākais piedāvājums» nav sinonīmi.
