Informācija par uzņēmumu slēgšanu nav nekas ārkārtējs. Padomju laikos plašsaziņas līdzekļi par šādiem notikumiem ārzemēs rakstīja tiem gadiem piemītošajā propagandas stilā.
Informācija par uzņēmumu slēgšanu nav nekas ārkārtējs. Padomju laikos plašsaziņas līdzekļi par šādiem notikumiem ārzemēs rakstīja tiem gadiem piemītošajā propagandas stilā. Sak, negausīgie buržuji nemaz nedomā par darbaļaudīm. Klapē tik ciet, ja makā nenāk baigais piķis. Gribam vai ne, bet seno gadu aplamātā realitāte atnākusi arī līdz mums.
Jelgavas šūšanas uzņēmums KLLT paziņojis par likvidāciju. Iemesls šīsdienas situācijai atbilstošs – darbinieku trūkums. Taču bez darba paliks aptuveni simts uzņēmumā strādājošo. Izrādās, ja strādātgribētāju būtu trīsreiz vairāk, par slēgšanu nevajadzētu domāt, visus pasūtījumus varētu izpildīt, bet neviens par šuvēju nevēloties strādāt. Atlaižamās darbinieces gan teic, ka alga viņas tagad apmierinot, jo nesen ievērojami palielināta – “uz papīra” aptuveni 270 latu. Te nu gan ir daži jautājumi, uz kuriem atbildes tā vien pašas uzprasās. Tātad – kāpēc trūkstošās divsimt darbinieces izlēma darbu pamest, nesagaidot algas palielinājumu? Ja uzņēmums par atbilstošu samaksu būtu padomājis ievērojami agrāk, varbūt situācija nebūtu novesta līdz slēgšanai?
Tajā pašā laikā patiesība meklējama kur citur. Pirmkārt, īpašnieki līdzšinējos izdevīgos ārvalstu pasūtījumus grasās izvietot valstīs, kur darbaspēka un energoresursu izmaksas ir vēl zemākas nekā Latvijā, – Vjetnamā un Maķedonijā. Otrkārt, uzzinot, ka tieši izmaksu palielināšanās Latvijā ir patiesais cēlonis, kļūst skaidrs, ka uzņēmumā darbiniekiem algas netika palielinātas tik ilgi, cik vien iespējams, līdz tie masveidā sāka doties projām. Tātad atkrīt arī jautājums, kāpēc netika ieguldīti līdzekļi ražošanas modernizācijā, – zelta olas dējošā vista jāizspiež līdz pēdējam un tad var mierīgi izmest, jo ir taču valstis, kur strādājošos vēl var pirkt par grašiem. Domājat, tas ir vienīgais gadījums, kad īpašnieki līdz šim piekopuši līdzīgu “izspiestā citrona” taktiku? Tā rīkojušies teju vai visi uzņēmumi Latvijā. Gan jāteic, ka peļņas gūšanas apetīte izrādījusies ar pretēju efektu. Robežas nu ir vaļā, un sameklēt kaut vai vienkāršāku darbu ar lielāku atalgojumu nav īpašu problēmu. Te nu dažam labam īpašniekam ir vērts padomāt.
