«Biļetīti, lūdzu!» konduktore apstaigā vilciena pasažierus un pārbauda viņu godīgumu.
«Biļetīti, lūdzu!» konduktore apstaigā vilciena pasažierus un pārbauda viņu godīgumu. Tad nu visi steidz uzrādīt biļetes, kas ļauj viņiem atgriezties mājās Jelgavā. Daži ierodas laikus, kad autobusi un taksobusi gar staciju ripinās viens pēc otra, tādēļ mājās nokļūt nav lielu problēmu. Diemžēl ne jau visiem ir astoņu stundu darba laiks… Un šie ļautiņi nu gan neatgriežas pulksten sešos vai septiņos.
Ar pēdējo vilcienu, kas ienāk Jelgavā īsi pirms pusnakts, atbrauc tikai tie, kam no stacijas līdz mājām nav nekur tālu jāiet, kam patīk pastaigas tumšajās Jelgavas ielās un tie, kam vienkārši nav citas izejas. Parasti gan vairums cenšas paspēt uz vilcienu, kas ierodas pulksten desmitos vai vienpadsmitos, jo tad kāds tālāka ceļa gājējs par «nieka» 30 santīmiem var aizvizināties ar taksobusu līdz Satiksmes vai Aspazijas ielai. Tiesa gan, vēlams iepriekš noskaidrot no ikdienas braucējiem, cikos tad īsti šie taksobusi kursē, jo tāpat vien jūs nekur neuzzināsiet atiešanas sarakstu. Ja nu tomēr to gribat izlasīt, tad paziņoju, ka TAKSOBUSU SARAKSTS IR PIELĪMĒTS PIE CEĻA ZĪMES STABA. Ne pārāk tīrs, bet, ja garām brauks kāds auto, tad varbūt varēsiet salasīt.
Tā nu kādu vakaru ap pulksten desmitiem Jelgavā atgriezās nogurušie «Rīgas braucēji». Daži jau sāka gaidīt autobusu, kuram vajadzēja pienākt pēc divām minūtēm, un klusībā priecājās par ietaupītiem 15 santīmiem. Tā nu viņi gaidīja minūtes desmit, bet autobusa šoferis laikam bija nolēmis, ka grib mājās tikt vēl dedzīgāk nekā potenciālie pasažieri…
Bet pasažieri neizklīda, jo 18 minūtes pāri desmitiem bija jābūt taksobusam. Bija jābūt… Patiesībā arī šis šoferītis steidzās mājup un ieradās astoņas minūtes agrāk, nekā vajadzētu. Bet ļaudis daudz neskuma un trausās tik iekšā 23. maršruta «busiņā», kas parasti aizvizināja gar tirgu, pa Satiksmes ielu līdz pat Aspazijas ielai. Parasti… Taču vienmēr ir izņēmumi. Kā jau teicu, šoferītis patiešām steidzās. Viņš bija nolēmis, ka nav vērts braukt tālāk par Meiju ceļu – kam vajadzēs, paši tiks. Nez vai jūs būtu īpaši priecīgs, samaksājis 30 santīmu, bet nokļūdams ne gluži tur, kur bijāt iecerējis. Tā nu arī vilciena konduktores, kurām vajadzēja nokļūt līdz Aspazijas ielai, itin neapmierināti devās mājup kājām. Viņu sašutums bija saprotams.
Uz to tad arī iedzersim! Nebūsim skauģi – vismaz diviem šoferīšiem bija labi!
