Jelgavas rajona un pilsētas statistikas nodaļā fakti par strādājošo skaitu un vidējo darba samaksu (neņemot vērā nodokļu atskaitījumus), kā arļ ar to saistītajām izmaiņām pagājušajā gadā pagaidām pieejami vienīgi par valsts un paņvaldību iestādēm.
Jelgavas rajona un pilsētas statistikas nodaļā fakti par strādājošo skaitu un vidējo darba samaksu (neņemot vērā nodokļu atskaitījumus), kā arļ ar to saistītajām izmaiņām pagājušajā gadā pagaidām pieejami vienīgi par valsts un paņvaldību iestādēm, kā arī jauktā īpašuma uzņēmumiem ar valsts un pašvaldību kapitāla līdzdalību.
Pērngada sākumā Jelgavas rajonā šajās iestādēs un uzņēmumos pavisam nodarbināti 2774 strādājošie. Līdz gada beigām viņu skaits sarucis līdz 2491 cilvēkam. Visvairāk šis process bijis vērojams otrajā ceturksnī. Strādājošo skaits samazinājies visās nozarēs.
Vidējā alga pērn sasniegusi Ls 72,07 jeb augusi no Ls 67,01 gada sākumā līdz Ls 80,02 pēdējā ceturksnī.
Pilsētā attiecīgā profila iestādēs un uzņēmumos strādājošo skaits gada sākumā sasniedzis 10875 cilvēkus, bet līdz gada nogalei samazinājies vairāk nekā par 740 strādājošajiem.
Savukārt vidējā alga augusi no 73,40 līdz 87,96 latiem.
Izglļtļba –
populārākā nozare
Visvairāk cilvēku laukos (1166) nodarbināts izglītībā. Līdz gada beigām šajā nozarē strādājošo skaits gan samazinājies līdz 1112 cilvēkiem. Savukārt viņu darba alga ir zemāka par vidējo rajonā, lai gan palielinājusies par nepilniem deviņiem latiem, gada beigās sasniedzot 75,96 latu robežu. Vēl zemāka laukos bijusi veselības aizsardzībā un sociālajā aprūpē strādājošo vidējā samaksa attiecīgi 54,30 un 62,62 lati. Strādājošo skaits šajās nozarēs sarucis no 322 gada sākumā līdz 278 gada beigās.
Līdzīgas proporcijas ir arī pilsētā. Vairāk nekā 3170 izglītības nozarē nodarbināto mēnesī saņēmuši vidēji 67,83 latus (gada beigās Ls 76,10). Veselības un sociālajā aprūpē iesaistīti vairāk nekā 1850 cilvēku. Atalgojuma ziņā uz pārējo fona visvairāk izceļas veterināri. Veselības aizsardzībā un sociālajā aprūpē strādājošo samaksa pēdējā ceturksnī bijusi attiecīgi 71,30 un 62,35 lati mēnesī, veterināri saņēmuši Ls 114,85. Tas ir arī otrs lielākais atalgojuma pieaugums (Ls 38) valsts un pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vidū Jelgavā.
Atpūtas, kultūras un sporta jomā nodarbināto skaits rajonā sarucis par deviņiem cilvēkiem (pērngada sākumā 119), un viņi saņēmuši vidēji 58,42 latus mēnesī. Savukārt Jelgavā vairāk nekā 230 šajās jomās strādājošajiem darba samaksa gada pēdējā ceturksnī augusi mazāk un bijusi vidēji Ls 55,55 mēnesī.
Lauki kontrastē
ar pilsētu
Laukos zemākais atalgojums (Ls 52,26) bijis tiem, kas iesaistījušies notekūdeņu attīrīšanas, atkritumu izvešanas un tamlīdzīgos darbos. Tiesa, šajās nozarēs arī strādājošo skaits ir niecīgs gada sākumā nodarbināti 23, bet nogalē 16 cilvēku. Savukārt vairāk nekā 180 Jelgavas kolēģu par šiem darbiem pērn saņēmuši vidēji 99,04 latus mēnesī.
Automobiļu, motociklu, sadzīves aparatūras un iekārtu remontā, arī vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā nodarbinātie rajona iedzīvotāji pērngada sākumā saņēmuši Ls 92,34. Gada laikā atalgojums gan visai jūtami mainījies otrajā ceturksnī tas nokrities līdz 58 latiem, bet līdz gada beigām tomēr sasniedzis 71 lata atzīmi. Šī ir vienīgā nozare laukos, kur atalgojums pārskata periodā nevis audzis, bet samazinājies. Jelgavā šajā jomā nodarbinātajiem atalgojums bijis samērā nemainīgs vidēji Ls 55,61. Savukārt strādājošo skaits gada laikā samazinājies vairāk nekā uz pusi no 354 cilvēkiem gada sākumā līdz 166 nogalē.
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādē rajonā iesaistīti vairāk nekā 130 cilvēku. Viņu atalgojums salīdzinājumā ar 61 gada sākumā saņemto latu palielinājies par nepilniem deviņiem latiem. Pilsētā nodarbinātajiem nepilniem 300 strādājošajiem tas audzis par veseliem 26 latiem.
Simbolisks lauksaimnieku ļpatsvars
Lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā strādājošo skaits salīdzinājumā ar sākotnēji nodarbinātajiem 240 cilvēkiem pērn rajonā samazinājies par 19 vienībām. Savukārt otrajā un trešajā ceturksnī šajās nozarēs strādājošo skaits palielinājies. Vidējā alga augusi no 69,02 latiem gada sākumā līdz 91,11 latiem beigās. Pilsētā šinī jomā nodarbināto skaits gan ir visai simbolisks deviņi desmit cilvēki, kas mēnesī saņēmuši vidēji 70,20 latu.
Rūpniecībā kopumā 1997. gada sākumā rajonā bija nodarbināti 250 strādājošo. Līdz gada beigām viņu skaits sarucis līdz 130 cilvēkiem. Vidējā alga šinī nozarē ir 62,94 lati. Savukārt Jelgavā nodarbināto skaita ziņā rūpniecība tūlīt aiz izglītības ir otra lielākā nozare pērn tajā nodarbināti vidēji 2815 cilvēku, kas mēnesī saņēmuši vidēji 89,69 latus. Nemainīgs (130 cilvēku) Jelgavā palicis būvniecībā strādājošo skaits. Viņu vidējā alga gada beigās nedaudz pārsniegusi 83 latus.
Stabilākā strādāņana – valsts pārvaldē
Stabilākais darba vietu skaits un atalgojums kā rajonā, tā pilsētā ir ar valsts vadīšanu, pārvaldi, aizsardzību un obligāto sociālo apdrošināšanu saistītajās jomās. Pērngada sākumā šeit nodarbināti 557 lauku cilvēki. Pēdējā ceturksnī par 46 darbiniekiem mazāk. Savukārt Jelgavā strādājošo skaits audzis no 1139 cilvēkiem gada sākumā līdz 1151 gada beigās. Sociāli ekonomiskās politikas jomā vidējā darba samaksa rajonā palielinājusies no 87,27 latiem gada pirmajā ceturksnī līdz 112,57 latiem pēdējā. Pilsētā šie rādītāji ir attiecīgi 115,89 un 132,38 lati. Pagastu pašvaldību dienestā strādājošie (bez vadības un pārvaldes funkcijām) gada beigās saņēmuši vidēji 95,26 latus. Savukārt Jelgavā vislielāko vidējo atalgojumu (Ls 139,21) gada pēdējā ceturksnī saņēmuši obligātās sociālās apdrošināšanas sfērā strādājošie. Šajā apakšnozarē pērn noticis arī visjūtamākais atalgojuma kāpums samaksa augusi gandrīz par 48 latiem.
Likvidēta datoru nomas un tūrisma sfēra
Ar nekustamā īpašuma operācijām rajonā nodarbojušies 34 cilvēki. Viņu atalgojums gada ietvaros palielinājies par 34 latiem, gada beigās sasniedzot 107,15 latus. Jelgavā šinī jomā strādājošo skaits ir 11 reižu lielāks, savukārt atalgojums, lai cik tas liktos dīvaini, pilsētā bijis vairāk nekā par 27 latiem zemāks. Finansu jomā (izņemot apdrošināšanu un pensiju finansēšanu) starpniecības pakalpojumos iesaistīti vairāk nekā 60 strādājošo. Gada nogalē viņu vidējā alga augusi līdz 109,98 latiem.
Viesnīcu un restorānu, kā arī transporta un sakaru sfērā strādājošo darba alga pērn palielinājusies par 13 latiem, gada nogalē sasniedzot attiecīgi 70,27 un 130,17 latu robežu. Jūtamākas izmaiņas skārušas strādājošo skaitu transporta jomā tas samazinājies par 141 vienību. Jelgavā bijušas arī tādas sfēras, kas pagājušajā gadā likvidētas vispār. Tā, pēdējā ceturksnī ar valsti un pašvaldībām saistītās iestādēs un uzņēmumos vairs nav veikta noma un cita komercdarbība ar datoriem, kā arī tūrisma darbība. Tādējādi strādājošo skaits samazinājies gandrīz par 100.
