Kārtējo žurnālistu tikšanos ar Latvijas valdības vadītāju Andri Bērziņu «Ziņas» izmantoja, lai no premjera uzzinātu, kādu atbalstu valsts gatava sniegt zemniekiem.
Kārtējo žurnālistu tikšanos ar Latvijas valdības vadītāju Andri Bērziņu «Ziņas» izmantoja, lai no premjera uzzinātu, kādu atbalstu valsts gatava sniegt zemniekiem.
Nupat pārdzīvotas rudens vētras. Tās zemniekiem gan nebija postošas, tomēr – kādas ir iespējas saņemt kompensācijas par dabas nodarītajiem zaudējumiem?
Zemkopības ministrijā izstrādāta speciāla programma sējumu apdrošināšanai. Tās ietvaros valsts visiem, kas apdrošinājušies, kā arī, ja iestājies apdrošināšanas gadījums, sedz 50 procentu no apdrošināšanas prēmijas. Līdz šim iztērēta tikai puse no šim nolūkam atvēlētās naudas, zemnieki pārāk maz pievērš uzmanību savas darbības apdrošināšanai. Lauku programmas ietvaros paredzēts segt daļu atlīdzības, ja piemeklē dabas kataklizmas. Taču nevar paļauties tikai uz to, ka nelaimes gadījumā valsts kompensēs zaudējumus: katram pašam jāapzinās risks, katram pašam arī jāizrāda maksimāla ieinteresētība tā mazināšanā, un tas izdarāms, apdrošinot savu biznesu. Visiem valsts nespēj palīdzēt vienādi, tā var palīdzēt tikai daļēji tiem, kam pašiem pietrūkst līdzekļu. Un tie ir zemnieki – viņiem valsts nāk talkā ar speciālām atbalsta programmām. Tāpēc būtu ļoti jauki, ja jūs tā arī uzrakstītu: mīļie zemnieki, puķu, tomātu un cita veida lauksaimnieciskās produkcijas audzētāji, esiet tik laipni un apdrošiniet savu risku, izmantojiet to, ka Zemkopības ministrijā šim nolūkam izstrādāta speciāla budžeta programma! Tā paredz no valsts budžeta dotēt pusi no apdrošināšanai nepieciešamās iemaksas. Vēlos atgādināt, ka Zemkopības ministrija arī nākamā gada budžetā paredzējusi solītos trīs procentus dažādām dotācijām un subsīdijām.
Jaunajā budžetā esot iestrādāta arī iespēja zemniekiem beidzot tikt pie lētākiem kredītiem.
Domājot par lauku attīstību, valdība ar Hipotēku un zemes bankas starpniecību radusi zemniekiem pieeju lētiem kredītresursiem kapitālo celtņu būvniecībai. Tas nozīmē, ka viņi varēs saņemt kredītus specifisku lauksaimnieciskās ražošanas ēku būvei tikai par apmēram sešiem procentiem, turklāt šāds kredīts paredzēts ilgtermiņā – uz 15 līdz 20 gadiem. Kopējais šo kredītresursu apmērs nākamgad varētu sasniegt pat 37 miljonus latu: par 10 miljoniem latu palielinot minētās bankas pamatkapitālu, kļuva iespējams salīdzinoši lēti piesaistīt papildu kredītresursus. Domāju, ka zemnieki šo iespēju pienācīgi novērtēs un arī izmantos. Tādējādi paredzēts īstenot vairākas funkcijas. Pirmkārt, zemnieki beidzot varēs sākt būvēt jaunas ražošanas ēkas, kas savukārt veicinātu lauksaimnieciskās ražošanas konkurētspēju. No otras puses, tas palīdzēs laukos radīt jaunu nodarbinātības telpu, tas ir, jaunas darba vietas. Treškārt, ar jaunās kredītlīnijas palīdzību laukos būs iespējams attīstīt būvniecību kā uzņēmējdarbības formu.
Tomēr, piemēram, Latvijas Zemnieku federācija iebilst, ka šāda kredītlīnija esot tikai tāds pussolītis pretī zemnieku vajadzībām, jo tā neparedz zemes iegādi.
Domāju, ka pašlaik zemes vērtība Latvijā ir salīdzinoši zema, tā ka tās iegāde diezin vai prasa milzīgi daudz naudas. Piemēram, Zemgales līdzenumā tā jau sen sapirkta, kaut gan tur tās cena bija tiešām tuva reālajai, katrā ziņā stipri augstāka nekā vidēji Latvijā… Tomēr ar zemkopības ministru par zemes pirkšanas kreditēšanas jautājumiem esam runājuši, un iespējams, ka tādā vai citādā formā kopējā ZM atbalsta programmā, iedarbinot banku vai citus instrumentus, varēsim rast risinājumu. Tomēr jau tagad eksistē dažādi veidi lauku uzņēmējdarbības veicināšanai, tikai tie prasmīgi un elastīgi jāizmanto. Piemēram, pastāv iespēja kādam projektam saņemt Pasaules Bankas kredītu, kas nav mazāks par 2000 latiem. Un, ja tas tiks veiksmīgi īstenots, 30 procentu aizdevuma var dzēst valsts. Ir vesela virkne momentu, kas prasmīgi jāpiemēro, lai varētu pirkt arī zemi… Man liekas, pašlaik tomēr neesam īsti gatavi runāt par nopietnu politiku attiecībā tieši uz zemes iepirkšanu. Piemēram, kaut vai tāpēc, ka ir problēmas ar definīciju: vai runa ir par pilsētnieku, kurš grib iegādāties zemi, sacīsim, vasarnīcai, vai par zemnieku, kurš nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu un kura rīcībā jau ir noteikta tirgus daļa. Par to esam runājuši ar zemkopības ministru, tā ka viņam kaut kad jānāk ar priekšlikumiem. Katrā ziņā skaidrs, ka kompensācijai laukos jābūt, jo izrēķināts, ka 600 hektāriem ir izdevīgi, piemēram, iegādāties jaunu, modernu tehniku, tādējādi nodrošinot konkurētspēju Eiropas tirgū.
Vai valdībā ir domāts par subsīdijām lauku dzīvesveidam vispār (dzirdēts, ka Rietumos tas tiek finansiāli veicināts) vai arī tikai par atbalstu lauksaimnieciskajai ražošanai?
Pašlaik uzsvars tiek likts uz zemniecību kā uzņēmējdarbības, biznesa formu. Daudzējādā ziņā ir svarīgi, lai Latvijā zemniecība būtu, lai saglabātos lauksaimnieciskā ražošana, lai tiktu realizētas kvotas un darbotos dažādi atbalsta mehānismi. Jo tad, kad būsim Eiropas Savienībā (ES), par atskaites punktu tam, lai varētu pretendēt uz ES iekšējiem atbalsta instrumentiem, būs tas, cik daudz vienu vai citu lauksaimnieciskās produkcijas veidu ražojam pašlaik. Tas ir, no lauku attīstības stratēģijas viedokļa mēs esam ieinteresēti, lai «pīrāga gabals», uz kuru pēc tam ES sastāvā varētu cerēt iedarbojamies kaut kādus atbalsta instrumentus, būtu pietiekami liels. Tādēļ vismaz pagaidām esam ieinteresēti lauksaimniecību attīstīt kā ražošanu, nevis kā dzīvesveidu. Droši vien ES dalībvalstīs ir pietiekami daudz atbalsta sviru, lai veicinātu zemniecību arī kā dzīvesveidu. Taču arī tā, manuprāt, faktiski dalās divās daļās: vieni ar zemniecību nodarbojas pārliecības dēļ, meklējot savu specifisko vietu, tas ir, viņi tik un tā ir orientēti uz tirgu, nevis tikai grib sēdēt strautiņa malā, ostīt puķītes, par to cerēdami saņemt dotācijas. Tā laikam gan nekur nav. Otrai daļai cilvēku dzīve laukos ir dzīvesveids, bet viņi to sev nodrošina pavisam citiem līdzekļiem. Arī pie mums tādas tendences jau novērojamas. Jebkurā gadījumā uz valsts atbalstu var cerēt tikai tie, kas, kaut vai «tikai dzīvodami» laukos, ir orientēti uz tirgu – kaut vai audzē garšvielas vai lasa zāļu tējas.
