Neatrodot citus veidus, kā risināt domstarpības ar uzņēmēju Ozo ledus halles līdzīpašnieku Daini Liepiņu, Ozolnieku novada dome plāno vērsties pret viņu tiesā. Arī D.Liepiņš teic, ka ir gatavs tiesāties, lai tiktu atcelts novada domes 12. aprīļa ārkārtas sēdē pieņemtais lēmums, kura rezultātā viņam un viņa kundzei Dacei piederošā Ozo ledus halle par 219 tūkstošiem eiro, kas ir ievērojami zemāk nekā tirgus cena, nonāktu pašvaldības īpašumā.
Viena ēka sportam, bet ar diviem saimniekiem
Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Andris Ozoliņš skaidro, ka pašvaldībai nav nodoma nodarīt sliktu jebkuram uzņēmējam, taču lēmumu par Ozo ledus halles atpirkšanu par 219 tūkstošiem eiro dome ir bijusi spiesta pieņemt tāpēc, ka tai nav citas izejas, lai risinātu pašvaldības Sporta skolas ģērbtuvju jautājumu. Proti, Sporta skola izvietojas pašvaldībai piederošā sporta namā, kas celts 1976. gadā. Taču 2008. gadā šai ēkai cieši klāt uzņēmējs D.Liepiņš piebūvēja Ozo ledus halli, līdz ar to Ozolnieku pašvaldība, projektējot ģērbtuves sporta namā, ir spiesta saņemt saskaņojumu no kaimiņa – Ozo ledus halles īpašnieka. Bet D.Liepiņš šādu saskaņojumu jau ilgstoši nav devis un projektu par ģērbtuvju izbūvēšanu pašvaldībai piederošajā sporta namā sauc par absurdu. Sarunā ar “Ziņām” viņš skaidro, ka sporta spēļu laikā (nevis ikdienā) skatītāju ieeja Ozo ledus hallē būtu jāsaglabā caur pašvaldībai piederošo sporta namu. Ģērbtuvju izbūve šādu ieeju ledus hallē padarītu neiespējamu.
Domstarpību priekšvēsture sākās vēl 2007. gadā, kad D.Liepiņam piederošais uzņēmums SIA “G.R.B. Investīcijas” noslēdza ar Ozolnieku pašvaldību līgumu par zemes īpašuma 0,47 hektāru platībā Stadiona ielā 5b nomu. Nomas ilgums noteikts līdz 2019. gada 8. martam, zemes nomas mērķis – ledus halles būvniecība.
Ozolnieku pašvaldība pastāv uz to, ka 2007. gadā, abām pusēm slēdzot līgumu, netika atrunāta izbūvētās ēkas izmantošanas kārtība pēc līguma termiņa beigām. Atbilstoši normatīvajiem aktiem šāda sadarbības forma starp zemes īpašnieku un ēkas īpašnieku paredz, ka pēc līguma termiņa beigām zemes īpašnieks izvērtē iznomātās zemes un uz tās izbūvētās ēkas nepieciešamību pašvaldības funkciju veikšanai, lemjot par līguma pagarināšanu vai izbeigšanu. Līguma izbeigšanas gadījumā ēkas īpašumtiesības ir nostiprināmas uz pašvaldības vārda, apsverot iespēju kompensēt būves īpašniekam iespējamos derīgos izdevumus.
Par notikumiem 2007. gadā agrākais Ozolnieku novada vadītājs Māris Ainārs teic, ka situācija bija cita. Proti, tolaik Ozolniekos vēl nebija sporta skolas, kurā darbojas ap trīssimt bērnu un jauniešu, bet tikai sporta nams. Tā laika Ozolnieku sporta dzīves vadītājs pensionārs Rolands Baranovskis atzīst – tā bija kļūda, pieļaujot, ka privātais īpašums tiek sabūvēts kopā ar pašvaldības īpašumu. “Bija arī citi varianti. Piemēram, ledus halli būvēt 10–12 metru atstatu no sporta nama, starp abām ēkām izveidot skvēru. Diemžēl tā neizdarīja, privāto un pašvaldības īpašumu nedrīkstēja kopā sabūvēt,” vērtē R.Baranovskis.
Savukārt D.Liepiņš uzskata, ka 2007. gadā pašvaldība viņu spieda būvēt ledus halli klāt pie sporta nama. Viņš atceras, ka 2008. gada maijā pirms halles nodošanas ekspluatācijā pašvaldības pārstāvji prasījuši, lai “uzņēmējs investē pašvaldībai piederošā ēkā, pretējā gadījumā draudēja ledus halli nepieņemt ekspluatācijā”. D.Liepiņš stāsta, ka toreiz papildus ieguldījis 30 tūkstošus latu, lai sporta nama zālei tiktu izbūvēti lielie logi, otrajā stāvā izbūvēta tualete, kā arī nobruģēta teritorija starp stadionu un sporta namu.
Trūka atklātības, nomas līgumu pagarinot
Pēc deviņiem gadiem pašvaldību vēlēšanās Ozolnieku novada domē no Latvijas Reģionu apvienības tika ievēlēts uzņēmējs D.Liepiņš. Viņš arī kļuva par domes priekšsēdētāju. 2019. gada 21. februārī D.Liepiņš vadīja Ozolnieku novada domes sēdi, kurā līdz 2037. gadam tika pagarināts 2007. gadā starp pašvaldību un SIA ”G.R.B. Investīcijas” noslēgtais zemesgabala Stadiona ielā 5b (uz kura stāv Ozo ledus halle) nomas līgums. Sēdē piedalījās 13 no 15 Ozolnieku novada domes deputātiem, savukārt balsojumā par zemes nomas līgumu piedalījās tikai septiņi. Tostarp 2020. gada februārī D.Liepiņu domes priekšsēdētāja amatā nomainījušais A.Ozoliņš. Visi septiņi balsojošie bija “par”, opozīcijā palikušie deputāti balsojumā nepiedalījās vispār, tomēr tajā laikā atradās domes sēžu zālē. Atbilstoši likumam D.Liepiņš, kas vienlaikus bija arī “G.R.B. Investīcijas” īpašnieks, šajā balsojumā atturējās.
Tagadējais novada domes priekšsēdētājs A.Ozoliņš stāsta, ka toreiz, 2019. gada februārī, domes vadītājs D.Liepiņš nebija uzdevis pašvaldības administrācijai prezentēt izvērtējumu par Ozo ledus halles nepieciešamību pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai. Deputātiem arī netika skaidrots, ka viņiem ir tiesības un vienlaikus arī pienākums diskutēt par ēkas turpmāko izmantošanu novada iedzīvotāju interesēs, līdz ar to “balsojums notika, pamatojoties uz nepilnīgi sniegtu informāciju”.
Šī gada 12. aprīlī jau A.Ozoliņa vadītajā novada domes ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums, kas virzīts uz to, lai tiktu atcelts 2019. gada 21. februāra domes lēmums par nomas līguma pagarināšanu Ozo ledus hallei.
Pašvaldība vērsās arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) ar lūgumu izvērtēt situāciju un sniegt savu skaidrojumu. VARAM savā atzinumā pašvaldībai norādīja, ka 2019. gada 21. februārī pieņemtais lēmums ir uzskatāms par prettiesisku. Vienlaikus VARAM lūdza arī Tieslietu ministriju sniegt savu vērtējumu par situāciju. Arī šoreiz esot gūts apstiprinājums, ka konkrētajā gadījumā pašvaldībai ir tiesības lemt par ēkas īpašumtiesību nostiprināšanu uz pašvaldības vārda.
“Ziņu” aptaujātais jurists minēja, ka jautājums par 2019. gada 21. februāra Ozolnieku novada domes lēmuma prettiesiskumu tomēr nav tik viennozīmīgs. Tas, ka seši deputāti nepiedalījās balsojumā par zemes nomas līguma pagarināšanu, tiesas ieskatā var nenozīmēt to, ka domes sēdē nebija deputātu kvoruma. D.Liepiņš domā, ka, tiesājoties par šo domes lēmumu, varētu vinnēt.
Izskatās, ka darbs būs tiesai
Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs A.Ozoliņš piebilst, ka strīdā par iespējām pārbūvēt pašvaldībai piederošo sporta namu ir vēl kāds ”interesants gadījums”. Proti, 2019. gada oktobrī Ozo ledus halli D.Liepiņam piederošais uzņēmums “G.R.B. Investīcijas” pārdeva privātpersonām D.Liepiņam un viņa kundzei Dacei. Pārdošanas cena – 219 tūkstoši eiro. “Ozolnieku novada pašvaldībai šajā gadījumā bija pirmpirkuma tiesības, un domes lēmuma par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām nav,” teic A.Ozoliņš. Viņš vēlreiz uzsver, ka viņa vadītajai pašvaldībai nav mērķu nodarīt pāri kādam uzņēmējam, bet gan vienoties par pašvaldības un privātā īpašuma pienācīgu sadalīšanu. Uz jautājumu, vai A.Ozoliņa patiesais mērķis saistībā ar Ozo ledus halles aktivitātēm nav piesaistīt vēlētāju uzmanību gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, viņš atbild, ka mērķis ir iesākt risināt Ozolnieku novadam būtiskus jautājumus, pirms pašvaldība tiek pievienota lielajam Jelgavas novadam.
Savukārt D.Liepiņš ledus halles pārdošanas summu 219 tūkstošus eiro sauc par grāmatvedisku pasākumu, kas vērsts uz uzņēmuma “G.R.B. Investīcijas” kredītvēstures uzlabošanu, un strīdā ar Ozolnieku novada pašvaldību tam nav būtiskas nozīmes.
Ozolnieku novada uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Leikarts atzīmē, ka konfliktsituācijā bažīgu rada slepenība un ārkārtīgā steiga, kādā lēmums ticis pieņemts. A.Leikarts ir runājis gan ar D.Liepiņu, gan Ozolnieku pašvaldības pārstāvjiem, tostarp domes priekšsēdētāju A.Ozoliņu. “Tas brīdis, kad risinājumu varētu rast abu konfliktā esošo pušu sarunās, acīmredzot ir garām, tāpēc kā vienīgo risinājumu redzu strīda izskatīšanu tiesā,” teic A.Leikarts. Viņš piebilst, ka vēlams, lai konflikts nekļūtu par paraugu attiecību kārtošanai starp pašvaldībām un uzņēmējiem un neapdraudētu uzņēmējdarbības vidi nākotnē.
