Pirmajā referendumā aktivitāte bijusi augstāka nekā pašpārvaldes vēlēšanās.
Pirmajā referendumā aktivitāte bijusi augstāka nekā pašpārvaldes vēlēšanās
Aptuveni ceturtā daļa jeb 864 pilna laika studenti balsojumā izteikuši savu viedokli par to, cik reižu gadā turpmāk drīkstēs nesekmīgos ieskaitīt maksas grupā, savukārt sekmīgos pārcelt uz budžeta vietām. Lielākā daļa jeb 526 jaunieši vēlējās nemainīt ierasto tā saucamās rotācijas sistēmu.
Studenti pirmo šāda veida lēmuma pieņemšanu nosaukuši pat par demokrātijas paraugpiemēru, “Ziņām” stāsta LLU Studentu pašpārvaldes vadītāja Laila Ozola. Līdz šim par kopīgu jauniešu viedokli lēma pašpārvaldes vadība vai domnieki, bet šoreiz nule ievēlētā LLU studējošo aizstāvības organizācija palīgos aicināja ikvienu topošo speciālistu. Universitātes vadība rotācijas jautājumu uzticēja izlemt pašiem studentiem, līdz ar to noraidīta ideja tikai reizi gadā pārskatīt par maksu un budžeta līdzekļiem studējošo sarakstus.
Aktīvākie – lauku inženieri
Kā liecina referenduma rezultātu apkopojums, balsojumā visaktīvākie bijuši Lauku inženieru fakultātes studenti (viedokli pauduši 194), savukārt pasīvākie izrādījušies topošie sociologi. Pie urnām no Sociālo zinātņu fakultātes devušies tikai 62 studenti, lai gan citos pasākumos (arī vēlēšanās) viņi ir vieni no aktīvākajiem.
Salīdzinoši maz balsotāju bijis arī no Tehniskās (71), Lauksaimniecības (62) un Veterinārmedicīnas fakultātes (72).
“Ziņas” jau rakstīja, ka bažīgi par LLU vadības piedāvājumu rotāciju veikt reizi gadā kļuvuši gan topošie ekonomisti un sociologi, gan arī būvnieki, jo šajās studiju programmās pēc katra semestra vērojamas lielākās izmaiņas tā saucamo “budžetnieku” un “maksinieku” sarakstā.
Rotāciju grib informātiķi, veterinārmediķi un inženieri
Referenduma rezultāti apliecina, ka visaktīvākie balsotāji pret izmaiņām līdzšinējā kārtībā bijuši lauku inženieri. No nobalsojušajiem pret ieceri rotāciju veikt reizi gadā parakstījās 133. Izteikti balsotāji “pret” izrādījušies arī ekonomisti (72 balsis no 81), pārtikas tehnologi (130 no 156 studentiem neatbalstīja LLU vadības ideju) un Meža fakultātes studenti.
Savukārt lielākā daļa informātiķu bijuši par izmaiņām.
“Esmu pārsteigta par studentu aktivitāti,” pauž L.Ozola. Salīdzinājumam – pašpārvaldes vēlēšanās piedalījās vairāk par 600 studentiem, bet referendumā savu nostāju izteikuši teju 900 jauniešu no aptuveni 5000 balsstiesīgajiem.
Dekāni tikai izskaidrojuši referenduma būtību
Uz jautājumu, vai pašpārvalde nav manījusi, ka fakultāšu vadības pārstāvji censtos kaut kā ietekmēt studējošo lēmumu,
L.Ozola atbildēja noliedzoši. “Redzēju, kā studenti sparīgi apspriež savu iespējamo balsojumu, izsvēra abu iespēju plusus un mīnusus,” saka pašpārvaldes vadītāja.
Kā ziņots, tā saucamais rotācijas princips LLU tika ieviests 2005. gadā. Tādējādi labākajiem studentiem tiek nodrošinātas bezmaksas studijas. LLU vadība šogad nāca klajā ar rosinājumu budžeta un maksas studiju vietu skaitu pārskatīt reizi gadā. Sekmīgajiem jauniešiem tas nodrošinātu ilgākas bezmaksas studijas, savukārt ne tik labu atzīmju ieguvējiem vairāku simtu latu studiju maksu nāktos LLU maksāt vēl par vienu semestri, kaut arī pēdējā sesijā visi pārbaudījumi nokārtoti labi.
Studentu referendums ir viens no lielākajiem darbiem, ko šogad L.Ozolas vadībā organizējusi februārī ievēlētā pašpārvalde.
