Kad studijas rit pilnā sparā, pasniedzēji sāk biedēt audzēkņus ar pirmo sesiju.
Kad studijas rit pilnā sparā, pasniedzēji sāk biedēt audzēkņus ar pirmo sesiju. Daļa pirmkursnieku jau izturējuši iesvētības, citi ar nemieru sirdī vēl gaida šo svarīgo notikumu. Daži tikko vidusskolu absolvējušie pirmkursnieki dalījās iespaidos par studijām savā augstskolā un mazliet ielūkojās nākotnē.
Kurā augstskolā mācies?
R.B.: Studēju Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehniskajā fakultātē pilna laika studiju programmā. Būšu mašīnu projektēšanas un ražošanas inženieris.
I.F.: “CHN University Netherlands”. International Hospitality Management (IHM).
E.B.: Biznesa augstskolas “Turība” Starptautiskā tūrisma fakultātē.
L.G.: LLU Veterinārmedicīnas fakultātē (VMF) pilna laika studiju programmā.
L.J.: Baltijas Starptautiskās akadēmijas Datordizaina nodaļā.
K.B.: Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas fakultātē, specialitāte – nekustamo īpašumu pārvaldība.
Kāpēc tieši šāda izvēle?
R.B.: Jau vidusskolā zināju, ko studēšu. Profesiju izvēlējos, jo gribētu ar to saistīt savu nākotni. Arī darba tirgū pēc šādiem speciālistiem ir liels pieprasījums.
I.F.: Zināju, ka studēšu, nevis strādāšu. Man klientu apkalpošanas nozare likās aizraujoša. Tā ir viena no visstraujāk augošajām pasaulē, tajā ir labs atalgojums, protams, atkarībā no ieņemamā amata.
L.G.: Uzskatu, ka ārsts mūsdienās ir prestiža profesija, turklāt to valstī ir maz, tāpēc atkrīt iespēja kādreiz palikt bez darba. Zinu, ka atalgojums nav tik liels kā citur pasaulē, bet jācer, ka tas turpinās augt un, iespējams, pēc pāris gadiem būs pieņemams. Draugi nebija lielā sajūsmā par manu izvēli, jo profesija ir ļoti grūta – daudz asiņu, nepatīkamas smakas, bīstamības faktors saskarē ar slimiem dzīvniekiem u.c., bet vecāki nebija pret, mamma ļoti atbalstīja un teica – ja es vēlos to darīt, tad tik uz priekšu. Liels pluss bija arī fakultātes atrašanās vieta – 15 minūtes līdz mājām.
Kādas ir karjeras iespējas, un ar ko tieši vēlētos nodarboties nākotnē?
R.B.: Manas karjeras iespējas atkarīgas no kvalifikācijas un pieredzes. Gribētu nodarboties ar iekārtu un ierīču projektēšanu un ražošanu.
L.G.: Pēc absolvēšanas varu strādāt klīnikās kā veterinārārste, nodibināt privātpraksi, strādāt Pārtikas un veterinārās pārvaldes institūcijās, Zemkopības ministrijā, varbūt Valsts sanitārajā robežinspekcijā un robežkontroles punktos. Pašlaik vēl grūti spriest, kas būšu, bet vēlētos būt mazo dzīvnieku ārste vai turpināt studijas.
E.B.: Laikam tomēr ne ar to, ko tagad mācos, vismaz pagaidām tā domāju, redzēs, varbūt domas mainīsies.
L.J.: Gribētu būt datordizainere, veidot reklāmu, web lapu u.c. dizainu.
Vai daudz jāmācās patstāvīgi?
R.B.: Protams, mūs taču gatavo par augstas klases speciālistiem!
L.G.: Protams. Veterinārmedicīnas fakultātē ir liels “atbirums”, droši vien slodzes dēļ. Nepietiek ar to, ka atsēdi lekcijas. Ir daudz patstāvīgā darba. Piemēram, pirms anatomijas kolokvijiem (mutiskās pārbaudes) vairākas stundas sēžu anatomikumos un mācos “kaulus”. Kolokvijs notiek šādi: pasniedzējs no galda paņem kādu kaulu, un man jāpasaka, kas tas ir. Izcilnīši, ierobi, izaugumi, caurumi – viss ir latīniski. No sākuma šķita diezgan sarežģīti, bet nu jau pamazām sāku pierast pie sistēmas un vairs neliekas tik grūti.
I.F.: Apmēram sešas stundas dienā pavadu mācoties un rakstot daudzus “reportus”.
Jāmācās ļoti daudz, brīvā laika praktiski nav.
E.B.: Ne pārāk.
L.J.: Ir gan! Mājās “jāmālē” kolāžas, jākrāso pārejas, jāskicē uzmetumi, jārasē, jāpilda angļu valodas uzdevumi un daudz kas cits.
K.B.: Jā, jāmācās daudz un patstāvīgi!
Vai esi apmierināts(-a) ar izvēli?
L.G.: Jā!
R.B.: Kā jau teicu, man šī profesija patīk, un augstskolā māca specialitātei vajadzīgos priekšmetus, nevis kā vidusskolā, kur programma bija vispārīga.
I.F.: Jā!
E.B.: Īsti apmierināta ar izvēli neesmu. Man patīk tas, ko mācos, – lekcijas, teorija, valodas –, tomēr šaubos, vai patiks strādāt tieši šajā jomā un tādu darbu. Man nepatīk ilgi būt prom no mājām, kā tas ir, piemēram, strādājot par viesmīli. Taču iegūtās zināšanas noderēs jebkur, kur es izlemtu strādāt.
L.J.: Pilnīgi un noteikti!
K.B.: 100 procentu.
Vai ir pārliecība, ka absolvēsi augstskolu un pēc tam strādāsi izvēlētajā specialitātē?
R.B.: Jā! Šai profesijai Latvijā ir liels pieprasījums, bet ievērojama loma ir atalgojumam.
L.G.: Ar nožēlu jāatzīst, ka nav, bet es centīšos nebūt viena no tiem, kas atkrīt. Mācīšos, mācīšos un mācīšos, lai sasniegtu mērķi. Turiet īkšķus!
I.F.: Domāju, jā. Iegūstot šo izglītību, var strādāt tikpat kā jebkurā jomā, kur ir darbs ar cilvēkiem.
E.B.: Jā, domāju, ka absolvēšu, jo neesmu cilvēks, kas pamet iesākto. Taču laiks rādīs, vai izvēlēšos strādāt konkrētajā jomā, pašlaik grūti atbildēt.
L.J.: Ja ko ļoti vēlos, to noteikti iegūstu! Tāpat būs arī ar augstāko izglītību!
K.B.: Bez pārliecības nebūtu sācis studēt. Strādāšu vai nestrādāšu, to rādīs 3. kurss!
Novēlējums citiem studentiem!
R.B.: Pabeigt studijas ar diplomu rokās!
L.G.: Izbaudīt skaistāko laiku viņu mūžā, daudz izklaidēties, satikt jaunus draugus un galvenais – veiksmīgi absolvēt augstskolu un kļūt par konkurētspējīgiem cilvēkiem darba tirgū!
I.F.: Nebaidieties no jauniem izaicinājumiem! Ja ir iespēja, piedalieties apmaiņas programmās, internacionāla pieredze ir neatsverama priekšrocība!
E.B.: Vispirms izdomāt, kas interesē un padodas un vai augstskolas mācību programmā nav priekšmetu, kas nesaista.
L.J.: Sapņojiet, ticiet, dariet, un sapņi piepildīsies!
K.B.: Ieejot auditorijā, pasmaidiet visiem!
