1991. gada 17. decembrī Zemessardzes štāba priekšnieks Ģirts Valdis Kristovskis parakstīja pavēli par studentu rotas dibināšanu.
“1991. gada 17. decembrī Zemessardzes štāba priekšnieks Ģirts Valdis Kristovskis parakstīja pavēli par studentu rotas dibināšanu. 1992. gada 1. jūlijā jau bija jauna pavēle, un kļuvām par 65. atsevišķo studentu rotu ar bataljona tiesībām. 1997. gadā uz tā bāzes izveidojās 65. atsevišķais studentu bataljons ar piecām rotām četros novados,” bataljona pirmais komandieris, tagad atvaļināts kapteinis Aleksejs Ozoliņš precīzi atceras datumus, kas savā veidā liecina par Zemessardzes popularitātes celšanos studējošās jaunatnes vidū.
Augošo interesi neapšaubāmi ietekmēja iespēja studiju laikā apgūt militārās zinības un tikt pie rezerves kaprāļa pakāpes bez obligātā dienesta armijā.
Ar pārliecību sākto nostiprina likums
1995. gadā praktiski apstiprinājās pārliecība, ka studentu rotai ir pietiekams potenciāls, lai realizētu militārās izglītības programmu augstskolās – tolaik izveidoto taktiskās apmācības vienību var uzskatīt par priekšteci vēlāk radītajai sistēmai. 1997. gadā studentu militārās izglītošanas iespēja tika apstiprināta ar likumu, un kopš tā laika vairāk nekā divi simti jauno cilvēku to izmantojuši arī Lauksaimniecības universitātē, zina teikt Jānis Vītols – studentu rotas komandieris līdz 2004. gadam. Viņš apstiprina, ka Jelgavas augstskola bija starp aktīvākajām, atbalstot Zemessardzes iniciatīvu šajā jomā.
Lielākā daļa studentu rotas kareivju bija motivēti tādējādi aizstāt obligāto dienestu armijā, taču joprojām ir arī tādi, kas Zemessardzes rindās skolojas civilajā dzīvē noderīgās prasmēs – izkopj precizitāti, disciplīnu, pārbauda sevi ekstremālās situācijās. Visbeidzot – dažam labam saskarsme ar militāro jomu ļauj atskārst, ka tieši tur būs viņa īstā vieta dzīvē.
“Reizi nedēļā teorētiskās apmācības, reizi divās nedēļās – praktiskās nodarbības poligonā, mācību gada noslēgumā – bataljona nometne ar taktiskajām mācībām lauka apstākļos. Divu gadu laikā Zemessardzes studentu bataljona kareivis, sekmīgi izturot visus pārbaudījumus, iegūst rezerves kaprāļa pakāpi. Pēc tam divu gadu apmācības kurss neklātienē Aizsardzības akadēmijā jau nozīmē iespējamo karjeru no rezerves seržanta līdz pat leitnanta pakāpei,” J.Vītolam zināmi četri LLU absolventi, kas vienlaikus ar studijām lauksaimniecības specialitātē ieguvuši šo papildu izglītību. Trīs no viņiem (tostarp viena meitene) ir rezerves virsnieki, bet, piemēram, Guntis Tauriņš turpina militāro karjeru bruņotajos spēkos.
Labi virsnieki un pieprasīti darbinieki
“Komandieri, bet mēs tur esam par galvas tiesu pārāki!” A.Ozoliņš ar gandarījumu atstāsta savu bijušo padoto atklājumus pēc iestāšanās Aizsardzības akadēmijā. Kā gan ne, ja studentu bataljona kareivja vai ārrindas zemessarga statusā iegūta jau diezgan liela militāro zināšanu bagāža. “Vairāki desmiti labu virsnieku mūsu armijā ir, pateicoties studentu bataljonam un militārajai apmācībai augstskolās,” pārliecināts A.Ozoliņš.
1997. gadā viņam bijusi iespēja iepazīties ar šo jomu Amerikas Savienoto Valstu augstskolās – arī tur civilajās mācību iestādēs jaunajiem cilvēkiem tiek piedāvāts apgūt militārās zinības. “Mičiganas universitātē, kur, ja nemaldos, mācās ap 40 tūkstošu studentu, četru gadu apmācības kursā bija iesaistījušies 130. Divdesmit no viņiem tajā pavasarī bija jākļūst par rezerves virsniekiem.” Atvaļinātais kapteinis uzsver, ka būtisks ir ne jau sagatavoto virsnieku daudzums, bet gan iespēja iegūt valsts apmaksātu šo papildu izglītību, ja vien ir vēlēšanās. Pieprasījums pēc šiem cilvēkiem ir ne vien armijā, bet arī civilajā darba tirgū. Precīzāks, disciplinētāks, komunikablāks, zinošāks – tāds, pēc Amerikas darba devēju un arī A.Ozoliņa vērtējuma, ir militāru skolu izgājušais.
Studentu bataljons – joprojām
Kopš 2004. gada februāra studentu militārā apmācība vairs nav Zemessardzes funkcijās un nodota NBS Cēsu instruktoru skolas pārziņā. A.Ozoliņš neslēpj, ka līdz ar to sākušās diskusijas par atsevišķā studentu bataljona lomu Zemessardzē. “Kamēr būs veselība un šai saulē dzīvošu, mēģināšu savu lolojumu aizstāvēt,” saka atvaļinātais kapteinis, vērtējot šo struktūru arī kā 1919. gada Brīvības cīņās slavu guvušās Studentu rotas idejisko pēcteci.
Kā tolaik Studentu rotā, tā tagad bataljonā iesaistījušās korporācijas – pašlaik 16. Līdzās studentiem arī mācībspēki, zinātnieki. Vēl viena grupa ir sportisti – viņiem Zemessardze sniedz papildu iespējas augsta līmeņa sacensībām, kādas militāristiem notiek gan valstu, gan starptautiskā Eiropas un pasaules mērogā.
J.Vītols apstiprina, ka LLU studenti joprojām ir pārstāvēti Zemessardzes un armijas sporta pasākumos, no kuriem pēdējās bija NBS sporta spēles šovasar Kandavā. Augstāka līmeņa sportisti var pretendēt uz vietu NBS izlasēs, kur, piemēram, pašlaik ir iekļauti peldētāji Guntars Deičmans, Arvīds Freidenfelds, Ģirts Ģīrupnieks, Rolands Jaunzems.
Tikmēr, visticamāk, gaidāmās profesionālās armijas dibināšanas iespaidā militāro zinību apguvēju skaits augstskolās ir samazinājies. “Kādreizējo trīs četru simtu vietā šovasar nometnē bija 148 dalībnieki,” A.Ozoliņš spriež, ka tagad palikuši tie, kuriem nerūp iesaukšana dienestā, taču ir interese par militārām zināšanām. “Tas ir pareizi,” viņš saka. “Un, ja atnāks tikai 50, arī tad šī izglītošanās iespēja ir jāsaglabā.
