Apmēram trešdaļa Jelgavas pirmo trīs klašu skolēnu apgūst kristīgo mācību
Vai tu gribi mācīties ētiku vai kristīgo mācību? Uz šo jautājumu pirmklasnieka vietā parasti atbild vecāki, liela ietekme ir arī skolas administrācijai. Kristīgā mācība kā izvēles priekšmets visās Latvijas mācību iestādēs tika ieviests pirms pieciem gadiem. Taču 4. vidusskolā, kur strādā šā priekšmeta pilsētas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Ritma Tautere, to pasniedz jau septiņpadsmito gadu. Gan agrāk, gan arī tagad vecākajās klasēs tas tiek darīts fakultatīvi. Skolas vadība uzskata, ka šāda lieta ir vajadzīga, un viss notiek. Turpretī 5. vidusskolā kristīgā mācība līdz šim bijusi sveša. R.Tautere pārliecināta – katrā skolā neatkarīgi no mācību valodas vajadzētu būt bērniem, kuri vēlas apgūt kristīgo mācību. Metodika un administratīvās nostādnes pieļauj arī tādu situāciju, ka skolotājs var strādāt ar vienu bērnu klasē, kā arī dažādu klašu skolēnus apvienot. Priekšroka pazīstamajamDaudzviet ētiku māca klases audzinātāji, tādēļ arī daļa vecāku nolemj, ka drošāk bērnu uzticēt pazīstamam pedagogam nekā svešam kristīgās mācības skolotājam. Personības iespaids ir ļoti svarīgs. Piemēram, 4. vidusskolas audzēkņa Linarda Vītola ģimene nav bieži baznīcā gājēji, taču dēlam izvēlējušies kristīgo mācību. Tas tāpēc, ka skolotāja R.Tautere savulaik bija Linarda mammas Lanas klases audzinātāja. «Mēs jūtam, ka zēns, apgūstot šo priekšmetu, kļūst sirsnīgāks, vairāk aizdomājas par dzīvē svarīgāko,» saka Lana Vītola. Tu tomēr neesi viensKāda ir būtiskākā atšķirība starp ētiku un kristīgo mācību? Ētikā atskaites punkts ir pats cilvēks, viņa sirdsapziņa. Kristīgā mācība neizslēdz šo nostādni, taču te visa sākums ir Dievs. Kā atzīst R.Tautere, sirdsapziņu var kādreiz savtīgi pakļaut kādiem sevi attaisnojošiem argumentiem. Taču, ja tu saproti, ka visur ar tevi ir Dievs, viņasprāt, cilvēks veidojas atbildīgāks. Piemēram, nevar kaut ko otram nočiept tā, ka neviens neredz. Dievs visu redz.
